Kārtējie Bauskas novada svētki aiztraukušies vēsturē. Virtuālajā vidē un ļaužu valodās daudz pozitīvu atsauksmju. Klātesot vairākumā svētku norises vietu, pārliecinājos, ka visam bija jānotiek labi. Svētku galvenās izdarības tādas pašas kā pērn, aizpērn. Mazas nianses, bet pamatnostādnēs – notikumi vieni un tie paši. Pilsētnieku modināšana, jaundzimušo sveikšana, uz lielās skatuves priekšpusdienā mazie mākslinieki, pēcpusdienā – krietni lielāki. Spundes izsišana Alus svētkos, romantisks priekšnesums Dambja ielas galā, pieņemšana novada domē, gājiens vienugad pa vienu ielu lejup, citugad – pa citu. Sakoptāko sētu, labāko sportistu, cienījamāko ļaužu sumināšana, kāda dziesma, kāda deja pa starpu, viesmākslinieku uzstāšanās, kas beidzas ar salūtu, šogad – ugunsšovu. Viss paredzams, viss gadu gaitā atstrādāts, nu kā var neizdoties!?
Performance pie Plūdoņa pieminekļa bija lieliska, taču diemžēl vai ne vienīgā novitāte svinību programmā. Kaut ko citādāku, tikai un vienīgi Bauskai raksturīgāko gribētos vairāk. Tradīcijas mūs dara stiprus, taču vienlaikus tās var sākt garlaikot. Domājot par citas puses ļaužu aicināšanu uz svētkiem Bauskā, vai varam viņiem piedāvāt ko tādu, kas nav skatīts Alūksnē, Dobelē vai Ludzā? Saprotu, ierobežots budžets, noslogoti kultūras darbinieki. Tomēr izskanēt Bauskas vārdam ar kādu traku ideju – tam ne vienmēr vajag miljonus. Piemēram, izbūvēt skatuvi vienā Mēmeles krastā, publiku nosēdināt otrā, «nolaist» novada priekšnieku ar izpletni Rātslaukumā, gājiena vietā uzrīkot laivu braucienu pa abām upēm ar finišu Ķirbaksalā. Trakajiem pieder pasaule, kāpēc lai kas tāds nenotiktu arī Bauskā?
Nākamvasar svētki būs atkal. Simtiem novada ļaužu tajos ieradīsies, jo viņi mīl šo pilsētu, viņiem patīk šis pasākums. Paldies par šī gada svētkiem, taču labas lietas vienmēr var padarīt vēl labākas, interesantākas, citādākas.
