Vecumnieku novadā, savulaik izsmeltā Lādzēnu kūdras purva vietā, tagad atrodas septiņi dīķi, kuros notiek licencēta makšķerēšana un iekārtota neliela atpūtas vieta. Te interesenti ierodas ne tikai vasarā, bet arī ziemā.Andrejs Fjodorovs, Lādzēnu ezera īpašnieks, pastāstīja, ka savulaik privatizētajā platībā septiņi dīķi veido apmēram 400 hektārus kopējo ūdens platību, ja tam pieskaita ūdensgrāvjus, kuros arī bieži zvejo. Ziemā galvenokārt tiek ķertas līdakas. Lai nodrošinātu makšķerniekiem par pirktajām licencēm lomus, katru gadu dīķos ielaiž simts tūkstošus līdaku «kāpuru», kas tikko izšķīlušies no ikriem. Tiesa, no tiem izdzīvojot labi ja trīs procenti.Šoziem makšķerēšana uz ledus esot veiksmīga. To nodrošina arī aukstais laiks – pagājušajā gadā varēja sākt makšķerēt tikai 17. janvārī, bet šogad jau decembrī. Makšķerē pārsvarā ar ūdām – nelielām ierīcēm, pie kurām piestiprināta makšķeraukla ar āķiem un nelielu karodziņu, kurš signalizē, ka zivs ir pieķērusies.«Pārsvarā Lādzēnu ezeru apmeklē astoņi cilvēki, kuri ir pietiekami meistarīgi un nevienu reizi bez zivīm nepaliek,» tā A. Fjodorovs. Reizēm ierodas arī Latvijā populāras personības – gan makšķernieku vidū, gan arī sabiedriskajā dzīvē.Šogad lielākā noķertā līdaka svērusi septiņus kilogramus, bet līdz šim smagākais loms bija desmit kilogramu līdaka pirms vairākiem gadiem. Copmaņi reizēm izvēlas makšķerēt arī asarus, bet tos šogad noķer mazāk, jo šīs zivis sāk vairāk kustēties pa ezeru februāra otrajā pusē. «Ja iet ķert asarus, ir daudz jāurbj. Tie nestāv uz vietas. Svarīgi atrast virzienu, kurā asaru bars kustas, un tad var smuki saķert. Lai gan – ir dienas, kad asari neņem ne uz ko. Met kaut vai ēsmu uz galvas, nekas šos neinteresē,» smaida makšķernieks.Grūtākais esot tikt galā ar makšķerniekiem bez licencēm. Bieži vien saurbj daudz caurumu, saliek ūdas un aizmirst. Pagājušajā gadā vien atrada apmēram 40 šādas ierīces. Ja uz aizmirstās ūdas uzķeras zivs, bet āliņģis aizsalst, tad zivs ir pagalam.
