Aptuveni 20 procentu Latvijas iedzīvotāju nedzīvo pieraksta vietā. Ap 60 procentu nesakārto dzīvesvietas reģistrācijas dokumentus laika trūkuma vai reģistrācijas procesa dēļ.
Aptuveni 20 procentu Latvijas iedzīvotāju nedzīvo pieraksta vietā. Ap 60 procentu nesakārto dzīvesvietas reģistrācijas dokumentus laika trūkuma vai reģistrācijas procesa dēļ.
Par to liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) šī gada aprīlī un maijā veiktais pētījums, informē Inga Saleniece, PMLP preses sekretāre. Līdzšinējā pieraksta sistēma ir sarežģīta un nenodrošina, lai pašvaldību un valsts iestādēm būtu patiesas ziņas par personu dzīvesvietu. Tāpēc 1. jūlijā stājies spēkā dzīvesvietas deklarēšanas likums.
Likuma izpildi nodrošina pašvaldības
Dzīvesvietas deklarēšana ir iedzīvotāju obligāts pienākums. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt personas sasniedzamību, nevis regulēt civiltiesiskās attiecības, ko paredzēja pieraksta sistēma, uzsver I. Saleniece.
Sistēma ir vienkāršota, un vairs netiek prasīts uzrādīt dokumentus, kas apliecina tiesības dzīvot šajā vai citā vietā. To cilvēks norāda deklarācijā un ar savu parakstu apliecina sniegto ziņu patiesumu. Tiek atcelta nepieciešamība izrakstīties. Mainot dzīvesvietu, tā jādeklarē pašvaldībai, kuras teritorijā cilvēks mīt. Tālāk ziņas tiks nodotas ar iedzīvotāju reģistra starpniecību.
Namīpašniekiem jaunā sistēma nodrošina iespēju pārliecināties par personām, kas deklarējušas dzīvesvietu privātīpašumā. Ja izrādīsies, ka sniegtas nepatiesas ziņas, iespējams šo deklarāciju anulēt un piemērot administratīvo sodu līdz Ls 250.
Likuma izpildi nodrošina pašvaldības. PMLP uzraudzīs deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, nodrošinās informācijas ierakstīšanu iedzīvotāju reģistrā, ziņu apkopošanu un sniegšanu.
Jādeklarējas, tikai ja maina dzīvesvietu
Dzīvesvieta jādeklarē tikai tām personām, kuras maina dzīvesvietu vai līdz šim dzīvojušas bez reģistrētas dzīvesvietas.
No šī gada 1. jūlija līdzšinējā pieraksta adrese tiek uzskatīta par personas pirmreizējo dzīvesvietas deklarāciju. Ja persona šajā adresē vēl arvien ir sasniedzama, atkārtota dzīvesvietas reģistrācija nav jāveic. Tas nozīmē – cilvēkiem, kuri dzīvo viņiem piederošā mājā vai privatizētā dzīvoklī un līdz šim ir bijuši tur pierakstīti, dzīvesvieta īpaši nav jādeklarē, uzsver Sandra Kazāka, Bauskas Domes speciāliste iedzīvotāju un dzīvokļu jautājumos.
***
Uzziņai
Lai deklarētu dzīvesvietu, personai jādodas uz pašvaldību, kuras teritorijā ir apmetusies, un jāaizpilda deklarācijas veidlapa.
Vajadzīgie dokumenti: pase, pilnvarotā persona uzrāda pilnvarojumu, nepilngadīga persona – dzimšanas apliecību.
Ja nepieciešams, persona aizpilda pielikumu par saviem nepilngadīgiem bērniem. Cilvēks var sniegt arī ziņas par savām papildu adresēm, norādot tās gan citās pašvaldībās, gan ārvalstīs.
Par deklarējamu uzskatāma dzīvesvieta, kas izvēlēta brīvi, ar nodomu tur dzīvot, būt sasniedzamam valstij un pašvaldībai.
Dzīvesvieta ir nekustamais īpašums ar adresi, kurā konkrētai personai ir tiesības apmesties uz dzīvi.
Deklarācija jāiesniedz mēneša laikā pēc dzīvesvietas maiņas.
***
Pašvaldība; Iesniegto deklarāciju skaits; Iedzīvotāju skaita pieaugums
Bauska 163 –13
Bārbele 3 –11
Brunava 18 – 7
Ceraukste 35 – 3
Code 53 20
Dāviņi 4 –28
Gailīši 21 – 4
Iecava 156 33
Īslīce 44 – 7
Mežotne 36 14
Rundāle 48 8
Skaistkalne 16 – 7
Stelpe 31 16
Svitene 1 –12
Vecsaule 31 – 8
Vecumnieki 71 10
Viesturi 12 – 2
Kopā 743 – 1.
