50 gadu jubileju svin sviteniece Sandra Kerēvica.
Rundāles novada kultūras nodaļas un Svitenes tautas nama vadītāju Sandru Kerēvicu vietējie ļaudis ciena un par viņu atsaucas visnotaļ jauki. Pati jubilāre ar smaidu atminas katru brīdi dzīvē, kurā mesti dažādi līkumi.
Bērnības «pigori»
Dzimusi un augusi tagadējā Rundāles novada Svitenē, Sandra sevi sauc par šī ciemata patrioti. «Lai arī astoņus gadus dzīvoju Viesturos, vienmēr ar sirdi esmu jutusi, ka mana vieta ir dzimtajā pagastā,» stāsta sviteniece. Augusi kopā ar četrus gadus jaunāko brāli Guntaru, bez kautiņiem nevarējis iztikt. Sastrādāti vēl citi «pigori» – reiz paņēmusi trīsriteni un bez atļaujas devusies divu kilometru garā izbraucienā, vecākiem neko nezinot. Kāpusi kokos un vairākkārt no tiem kritusi. «Biju strauja, darīju daudz blēņu. Salīdzinājumā ar to, kā auga mana meitiņa, šķiet, es biju briesmīgs bērns,» kritiski sevi vērtē Sandra.
Jubilāre pabeigusi Svitenes astoņgadīgo skolu, tad Pilsrundāles vidusskolu, par to laiku viņa bilst: «Svitenē man bija brīnišķīgas audzinātājas – stingrā Drosma Baļčūne un Velta Kočajeva, kura prata bērnus nodarbināt brīvlaikā tā, lai mums būtu interesantas un piepildītas brīvdienas. Parasti devāmies ekskursijās pa Latviju un arī ārpus tās.» Sandras izlaidums bijis otrais tagadējās Pilsrundāles vidusskolas telpās. Izglītoties nākamos trīs ar pusi gadus turpinājusi Rīgas 1. medicīnas skolā, kur ieguvusi feldšeres specialitāti.
Atgriežas Svitenē
Pēc skolas beigšanas radusies iespēja strādāt vai nu Rīgā, vai par feldšeri Bērstelē, Dāviņos, Viesturos. Viesturu kopsaimniecībā par priekšsēdētāju tajā laikā strādājis kādreizējais kaimiņš Edmunds, izlēmusi par labu Viesturiem. Te arī nodibināta ģimene. Pēc gada pieteikusies meitiņa Evita. «Bija lieliska iespēja trīs gadus pavadīt mājās kopā ar manu brīnišķīgo meitiņu,» stāsta Sandra. Tieši Evitas piedzimšana bijis laimīgākais brīdis viņas mūžā. Kad meitai apritējuši trīs gadi, Sandra sapratusi, ka laiks atgriezties Svitenē. «Es nekaunos stāstīt, ka esmu bijusi apkopēja, bet, atgriezusies dzimtajā pagastā, strādāju par pārdevēju,» teic S. Kerēvica. Pārdevējas darbs viņai esot paticis, jo bijis maiņās un viņa labprāt komunicē ar cilvēkiem, bijis daudz brīvā laika, ko veltīt meitiņai. Šajā dzīves posmā Sandra ļoti aizrāvusies ar dārza darbiem.
Kolektīvā apņemšanās
Gadiem ejot, Sandra sapratusi, ka pienācis laiks pārmaiņām. Kopā ar dažām draudzenēm nolēmušas turpināt mācības. «Tā mēs visas kopā iestājāmies Latvijas Kristīgajā akadēmijā, lai izzinātu sociāli kariatīvā darba jomu. Tā ir mācība par sevis un apkārtējo ļaužu izprašanu, balstoties uz kristietības principiem,» skaidro jubilāre. No draudzeņu komandas divas «meitenes» joprojām strādājot par sociālajām darbiniecēm.
Kopš 2006. gada Sandra ir Svitenes tautas nama vadītāja. «Paldies par uzticību un atbalstu toreizējai Svitenes pagasta padomes priekšsēdētājai Genovefai Lapsai. Atminoties pirmsākumus, kad pašvaldībai nebija naudas, ir prieks par to, cik tālu esam tagad tikuši. 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma devusi gan plusus, gan mīnusus, taču vēl aizvien uzskatu – Svitenes pagastam ir ļoti paveicies, ka tas ir Rundāles novadā,» apliecina Sandra.
Atklāj sevi no jauna
Izveidojoties Rundāles novadam, Sandra Kerēvica kļuva par novada kultūras nodaļas vadītāju. Pēc gada noticis kāds pavērsiens, kas licis viņai apstāties un apdomāties. «Es saslimu, bet jāteic, ka slimība mani izmainīja un lika virzīties dzīvē tikai uz priekšu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,» stāsta Sandra. Viņai sabiedriskais transports bijis izmantojams bez maksas. «Tieši es virzījos uz priekšu tādā ziņā, ka izmantoju šo iespēju, lai apceļotu Latviju. Kāpu jebkurā transporta līdzeklī un devos uz priekšu, lūkodamās pa logu. Pārnestā nozīmē virzījos uz priekšu, izmantojot iespēju pārvietoties par brīvu, un 2011. gadā iestājos Ekonomikas un kultūras augstskolā, iegūstot kultūras iestādes vadītājas izglītību,» par pavērsieniem dzīvē stāsta jubilāre.
Brīvo laiku viņa ar prieku pavada kopā ar mazdēlu Emīlu, dārzā, kā arī nūjojot. Agrāk sanācis nodarboties ar deju fitnesu «Zumba», kura rašanos iedvesmojušas Latīņamerikas dejas.
Sandrai ļoti patīkot apmeklēt kolēģu organizētos kultūras pasākumus citos Latvijas novados. «Raugoties uz kolēģu paveikto mūsu novadā, es pasākumu neizbaudu kā skatītāja, bet kā persona, kas atrodas darbā. Kā apmeklētāja izbaudīt kultūru es varu vien tad, ja dodos uz citiem Latvijas novadiem,» atklāj Sandra. Viņai pietrūkstot kultūras namu vadītāju sanāksmes, kādas tās bijušas kādreizējā Bauskas rajonā. «Sanācām visi kopā reizi mēnesī, mainījāmies ar idejām, runājāmies. Tas bija tik jauki,» atmiņās kavējas jubilāre.
Sandra, daloties pārdomās, teic: «Laikam ejot, mainās iekšējā pasaule, ir no jauna jāatklāj sevi. Cilvēkam ir jāreaģē uz apkārt notiekošo. Agrāk šķita, ka, sasniedzot šo jubileju, dzīve apstāsies. Tomēr tagad ir jāpiedomā, lai es neuzvestos tik jauneklīgi, kā jūtos, jo no malas tas varētu izskatīties smieklīgi,» smaidot no «Bauskas Dzīves» atvadās S. Kerēvica.
