23. jūlijā, visticamāk, nebūšu Latvijā. Vai savu viedokli tautas nobalsošanā es varu izteikt jau agrāk?– Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis skaidro, ka 23. jūlija tautas nobalsošanai iepriekšēja balsošana nav paredzēta. Pilsoņi referendumā var piedalīties un balsot tikai 23. jūlijā. To var izdarīt jebkurā vēlēšanu iecirknī visā Latvijā, kā arī daudzviet ārzemēs. J. Gailis piebilst, ka 23. jūlijā vēlēšanu komisiju var uzaicināt ierasties mājās, arī slimnīcā, sociālās aprūpes namā. Tiesības pieteikt balsošanu atrašanās vietā ir tiem vēlētājiem, kuri 23. jūlijā veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Lai pieteiktu balsošanu atrašanās vietā, ir jāuzraksta iesniegums, kas līdz 23. jūlijam jānogādā dzīvesvietai vai slimnīcai tuvākajā vēlēšanu iecirknī.Vai šoferiem turpmāk arī izdos rakstiskas medicīniskās izziņas?– Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Eida informē, ka medicīniskās izziņas transportlīdzekļu vadītājiem papīra formātā no 13. jūlija vairs neizsniedz. To nosaka grozījumi, kas veikti Ceļu satiksmes likumā un stājušies spēkā 13. jūlijā. Turpmāk ārstniecības iestādes informāciju par personu veselības stāvokli ierakstīs tikai Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Ziņas par vadītāju veselības stāvokli reģistrā ievada jau kopš 2009. gada. Līdz šim vadītājiem paralēli izsniedza arī rakstiskas izziņas. Lai pārbaudītu informāciju par šoferi, Valsts policijas amatpersonas izmantos Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru. Personām, kurām medicīniskā izziņa izsniegta līdz 2009. gadam, ieteikums pārliecināties par datu esamību Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) elektroniskajā reģistrā. To var uzzināt, arī ierodoties CSDD nodaļās. Šogad novada svētkos būs jaunums – «Dullais skrējiens». Kā tam var pieteikties, vai ir īpaši jāgatavojas?– Bauskas kultūras centra speciālists Mārcis Pļaviņš skaidro, ka atsevišķi «Dullā skrējiena» posmi notiks katrā pagastā. Īpaša gatavošanās nav nepieciešama – galvenais būt jaukā noskaņojumā, gatavam uz dullībām. No katra pagasta tiks izvirzīts viens finālists. Bauskā atlase lielajam finālam notiks 6. augusta priekšpusdienā laukumā pie novada domes. Savukārt vakarā pilskalna estrādē risināsies «Dullā skrējiena» fināls. Tajā spēkiem mērosies visu pagastu un Bauskas sacensību uzvarētāji. Balvu visatraktīvākajam, visdullākajam un arī visveiklākajam gādā novada uzņēmēji.Kas notiek ar Latvijas Mobilā telefona (LMT) operatora pārklājuma zonu Bauskā? Vietās, kur kādreiz ir bijusi slikta zona, tagad tā pazūd. Reizēm pat pilsētas centrā pārklājuma zona ir slikta. Vai tas ir īslaicīgs defekts? Kas tam par iemeslu?– Situāciju raksturo LMT Korporatīvo un mārketinga komunikāciju dienesta preses sekretāre Sanda Purviņa: «Pašlaik Bauskas novada iedzīvotājiem kvalitatīvus mobilos sakarus un internetu nodrošina kopumā 17 LMT bāzes stacijas, vairākas no tām atrodas Bauskas pilsētā un tās robežas tuvumā. LMT regulāri veic šo bāzes staciju monitoringu, un mūsu apkopotā informācija liecina, ka līdz šim to darbībā nav bijuši vērojami traucējumi. Ir fiksēti atsevišķi gadījumi, kad iedzīvotāju izmantotā mobilā telefona iespējas uztvert signālu ir vājākas vai arī kvalitatīva signāla uztveršanai ir kāds cits šķērslis. Mēs aicinām klientus vērsties LMT un ziņot par iespējamiem traucējumiem, zvanot pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80000076 vai rakstot e-pastā: [email protected]. Mūsu speciālisti noteikti apsekos konkrēto objektu.»Saldajam ķirsim jau vairākus gadus ogas ir ar tārpiem. Kāpēc tā? Ko varētu darīt, lai nākamgad tārpu ogās nebūtu?– «Bauskas Dzīvei» atbild Iecavas novada saimniecības «Dārzi» īpašniece Daila Kronberga: «Ja ķiršos katru gadu ir kaitēkļu kāpuri, tie jāmiglo. Vispirms katalogā jāprecizē, kas tas ir par ķiršu kaitēkli, kurš ieperinājies dārzā, un jālieto atbilstīgi augu aizsardzības līdzekļi. Par piemājas dārzos atļautajiem līdzekļiem zina dārzkopības veikalu speciālisti, viņi var dot padomu, kuru līdzekli izmantot. Tajos dārzos, kur ķirši ir tīri un bez kaitēkļiem, miglošana profilaksei nav vajadzīga.»Kā «Bauskas Dzīve» noskaidroja Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē, visbiežāk gan saldos, gan skābos ķiršus bojā ķiršu mušas, kas pēdējos gados ļoti savairojušās. Mušas ķirsī iedēj olu, kad tas sāk krāsoties, un parasti vienā auglī attīstās viens kāpurs.
