Uzņēmums «Baltcom» bez iepriekšējas brīdināšanas nomainīja pārraidītās TV programmas. Tagad televīzija pārsātināta ar programmām krievu valodā. Vai tiešām netiek domāts par to auditorijas daļu, kas skatās pārraides angļu valodā? Vai tā ir apzināta rīcība, lai atbalstītu prokrieviskus spēkus? Ja «Baltcom» nerīkosies, nepaskaidros un neatgriezīs ierindā vecās pārraides, esmu gatavs atteikties un zinu vēl daudzus, kas Bauskas pusē darīs līdzīgi. Vai tiešām klientu intereses ir tik mazsvarīgas?
– SIA «Baltcom TV» komercdirektors Jānis Ligers paskaidroja, ka pašlaik uzņēmums arvien strādā, lai uzlabotu klientiem sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti.
«Mēs zinām, ka strauji attīstās gan tehnoloģijas, gan mainās mūsu klientu paradumi un prasības. Tādēļ arī strādājam, lai modernizētu tīklus, nodrošinātu arvien lielāku un stabilāku interneta ātrumu, attīstītu jaunas televīzijas tehnoloģijas, piemēram, izstrādājot interaktīvo televīziju, un nodrošinātu ne tikai tehnisko, bet arī televīzijas satura kvalitāti,» teic J. Ligers.
Viņš uzsvēra, ka uzņēmums regulāri analizē savu klientu paradumus. «Mums ir pieejami dati par to, kādus televīzijas kanālus ļaudis patiešām skatās un cik ilgi. Mēs esam aptaujājuši skatītājus dažādās vecuma grupās, lai uzzinātu, kādus TV kanālus viņi vēlas redzēt, kuri ir viņu iecienītākie kanāli, kuri ne. Uz šī pamata, rūpīgi strādājot pēdējo pusgadu un ieguldot arī ievērojamus tehniskos resursus, esam izveidojuši jauno «Baltcom» TV kanālu piedāvājumu, kas klientiem ir pieejams no 2015. gada jūnija. Tā kā kanālu maiņa ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts process, tam gatavojāmies rūpīgi un pārdomāti, klientus informējot savlaicīgi,» stāsta J. Ligers.
Viņš skaidro, ka kopumā 67% kanālu no visiem interaktīvajā vai digitālajā televīzijā pieejamajiem vairāk nekā 100 kanāliem ir Latvijas, Eiropas vai citu pasaules valstu izcelsmes, izņemot Krievijas. Krievu valodā raida aptuveni 1/3 daļa (35 kanāli) no visiem «Baltcom» piedāvātajiem kanāliem. Pārējo 2/3 kanālu vidū ir tie 29 gab., kas pēc noklusējuma raida krievu valodā, bet tiem visiem ir iespēja interaktīvajā vai digitālajā televīzijā mainīt valodu, visbiežāk uz angļu, lai katrs skatītājs var izvēlēties sev vēlamo valodu. Turklāt daudziem kanāliem interaktīvajā un interneta televīzijā ir pieejama arhīva, ieraksta un pārtīšanas funkcija, kas ļauj katram iedzīvotājam pašam izvēlēties laiku, kad skatīties iemīļotās pārraides.
«Mēs labi apzināmies, ka daļa mūsu klientu ir paraduši ikdienā skatīties dažus savus iemīļotos kanālus. Taču mēs esam izvērtējuši arī TV kanālu piedāvāto saturu un atteikušies no daudziem zemākas kvalitātes kanāliem, kaut arī varbūt tie ir bijuši bez maksas, jo uzskatām, ka mūsu klienti ir pelnījuši pēc iespējas kvalitatīvāku dažādu TV kanālu piedāvājumu, kā arī iepazīt jaunus kanālus, kuros noteikti var atrast jaunas iemīļotās pārraides katrai gaumei,» teic J. Ligers.
Jaunais «Baltcom» televīzijas kanālu piedāvājums ir pieejams vietnē http://www.baltcom.lv/lv/tv-programma/. Mājaslapā ir informācija par kanāliem, to žanriem un saturu, kanālu programmas un katras atsevišķās pārraides apraksti.
Kur pēc likuma būtu jāizmet visas izdegušās lampiņas – gan vecās ar kvēldiegu, gan LED, gan ekonomiskās, gan dienasgaismas? Kuras no tām videi ir viskaitīgākās?
– SIA «Zaļā josta» mārketinga vadītāja Laima Kubliņa skaidro, ka minētās spuldzes iespējams iedalīt divās lielās grupās – tās, kuras pildītas ar gāzi, un tādas, kurām gāzes pildījuma nav. L. Kubliņa gan uzsver, tas nav oficiālais spuldžu iedalījums, taču šāda klasifikācija nezinātājam ļoti ērti palīdz noteikt, kā katru spuldžu veidu apsaimniekot.
Ar gāzi pildītas ir dienasgaismas, kompaktās luminiscences un energoefektīvās (ekonomiskās) spuldzes, kuras pēc to izlietošanas kļūst par bīstamajiem atkritumiem. Šādas spuldzes nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, bet gan jānodod utilizācijai. Par to var pārliecināties, izpētot marķējumu uz spuldzes un tās iepakojuma. Šīs spuldzes ir jāsavāc atsevišķi no sadzīves atkritumiem un jānogādā kādā no bīstamo atkritumu pieņemšanas vietām vai lielākajos sadzīves preču tirdzniecības veikalos, iegādājoties jaunu spuldzi un apmaiņā nododot veco. Uzglabāšanas un transportēšanas laikā ir jābūt uzmanīgam, lai spuldzes nesaplīstu. Savākšanas punktos netiek pieņemtas netīras un saplēstas spuldzes, turklāt tās jānodod bez iepakojuma.
Savukārt tās spuldzes, kas nesatur gāzes pildījumu,– kvēlspuldzes, halogēnās spuldzes un LED spuldzes – var izmest sadzīves atkritumu konteinerā kopā ar citiem atkritumiem, jo tās netiek vāktas pārstrādei.
L. Kubliņa skaidro, ka, raugoties no vides viedokļa, savu mūžu nokalpojušas dienasgaismas, kompaktās luminiscences un energoefektīvās spuldzes ir krietni kaitīgākas videi, jo tās sava satura dēļ ir bīstamie atkritumi. Tās satur gan dažādas gāzes, gan dzīvsudrabu, kas, nonākot apkārtējā vidē, var radīt būtisku piesārņojumu un apdraudēt cilvēku veselību. Taču, vērtējot šīs spuldzes to lietderīgās kalpošanas laikā, var secināt, ka tās ir visenergoefektīvākās – patērē daudz mazāk elektrības, radot maksimālu gaismu. Tādēļ
L. Kubliņa iesaka dot priekšroku šādām energoefektīvām spuldzēm, atceroties pēc izlietošanas tās var nodot utilizācijai.
Izlietotu spuldžu nodošanas iespējas utilizācijai var uzzināt vietnē http://www.atkritumi.lv/lv/karte/apgaismes-iekartas-luminiscentas-spuldzes/.
