Kas atbild par mūzikas atskaņošanu Bauskas Rātslaukumā? Vai iespējama repertuāra maiņa un pieļaujama atskaņošanas ilguma korekcija? Kāpēc mūzika «jādrillē» līdz pulksten 22 vai pat visu diennakti?
– Bauskas kultūras centra sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bukšs atklāja, ka ikdienā mūzika Rātslaukumā netiek atskaņota. Otrdien, 24. janvārī, no plkst. 9 līdz 18, papildinot 1991. gada Barikāžu muzeja ekspozīciju «Muzeobuss», Rātslaukumā skanējušas Atmodas laika dziesmas. «Ar Bauskas kultūras centru bija saskaņots, ka mūzika skanēs deviņas stundas, taču tas notika ilgāk. Par šo iemeslu jājautā Rātsnama apsaimniekotājiem,» teic J. Bukšs.
Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure teic, ka Ziemassvētku laikā līdz Zvaigznes dienai mūzikas atskaņošana bijusi ieprogrammēta no plkst. 8 līdz 22. Minētajā otrdienā tehnisku iemeslu dēļ dators mūziku neatslēdza pulksten 22, tā skanēja visu diennakti. «Šo faktu pamanījām tikai no rīta. Mūziku nav plānots atskaņot visu laiku, tā būs tikai īpašos svētkos,» laikrakstam apstiprināja I. Turkupole-Zilpure.
Ar šo gadu samazināja algas gandrīz visu Bauskas novada amatierkopu vadītājiem. Varbūt Bauskas pašvaldība var paskaidrot, kāpēc tā darīts?
– Bauskas kultūras centra direktora vietniece kultūras darbā Elīna Māla sacīja, ka Bauskas novada amatierkopu vadītāju atalgojumu aprēķina atbilstoši Bauskas novada domes 2012. gada 26. aprīlī apstiprinātiem noteikumiem par pašvaldības amatierkopu vadītāju un speciālistu finansēšanas kārtību.
«Līdz kārtējā budžeta gada sākumam tiek izvērtēta amatierkopu darbība iepriekšējā periodā saskaņā ar minēto noteikumu prasībām un vērtēšanas kritērijiem. To kolektīvu vadītājiem, kas nodrošina Dziesmu un deju svētku norisi, atlīdzība noteikta, balstoties uz māksliniecisko kvalitāti (skatē gūto vērtējumu) un kolektīva aktivitāti kultūrvides uzturēšanā (regulāra dalība novada, reģiona, valsts un starptautiska mēroga sarīkojumos). Tiem, kas nav Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpinātāji, atlīdzība fiksēta noteikumos un ir nemainīga,» uzsvēra E. Māla.
«Bauskas Dzīves» piebilde: ja ir pieeja internetam, bet pašvaldības speciālisti acīmredzot uzskata, ka tāda ir visiem novada iedzīvotājiem, lasītājiem interneta vietnē bauska.lv jāmeklē Bauskas pašvaldības 2012. gada 26. aprīļa Noteikumi Nr. 10 «Bauskas novada amatiermākslas kolektīvu vadītāju un speciālistu finansēšanas kārtība» (grozījumi 19.12.2013.; 19.12.2014.; 29.09.2016.).
Trešdien, 25. janvārī, tirdzniecības centra «Rimi Bauska» ziedu tirgotavā skraidīja pele. Vai šāda situācija ir pieļaujama? Ja grauzējs ir pie ziediem, iespējams, veikalā ir iemājojusi vesela to kolonija un saimnieko arī pārtikas sektorā?
– SIA «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite stāsta, ka trešdienas pēcpusdienā, visticamāk, slēpjoties no aukstā laika, tirdzniecības centrā Bauskā pa galvenajām durvīm ieskrējusi pele. Tā centusies atrast patvērumu, izvēloties durvīm blakus esošo puķu veikalu. «Pārdevēja operatīvi reaģēja un peli izdzina no tirdzniecības centra. Lai būtu droši, ka grauzēji vairs netraucēs tirdzniecības centra ikdienas darbu, objektu esam lūguši pārbaudīt kompetentiem sadarbības partneriem – dezinsekcijas un deratizācijas speciālistiem,» teic I. Bite.
Kur palikuši Bauskas pašvaldības plāni attīstīt industriālo parku Bauskas lidlauka teritorijā? Kāpēc Jelgavas pašvaldībā var vērsties Ķīnas un Latvijas uzņēmēji, prezentējot ieceri bijušajā lidlauka teritorijā veidot loģistikas centru, radot astoņus tūkstošus darba vietu? Vai Bauskas pašvaldība bijušā lidlauka teritorijā ierīkos vēl vienu parku, lai vēl atlikušajiem iedzīvotājiem būtu, kur pasērst?
– Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone skaidro, ka pašvaldības plāni attīstīt industriālo parku Bauskas lidlauka teritorijā joprojām ir spēkā. Plānošanas dokumenti un investīciju plāni ir pieejami publiski Bauskas novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā «Pašvaldība, publiskie dokumenti, attīstības plānošanas dokumenti».
