Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras kursos gribēju mācīties vācu valodu, taču kuponu bija daudz mazāk nekā mācītiesgribētāju. Vai nākamgad varēs pieteikties mācībām?– Labklājības ministrija informē, ka arī 2013. un 2014. gadā pieauguši strādājošie cilvēki varēs mācīties mūžizglītības projektos astoņās programmās. Pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var ikviens nodarbināts vai pašnodarbināts cilvēks no 25 gadu vecuma, izņemot valsts civildienesta ierēdņus, informē Labklājības ministrija (LM).Varēs apgūt latviešu valodu, svešvalodas, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, apgūt digitālās prasmes. Mūžizglītības apmācību sarakstā iekļautas arī programmas: «Mācīšanās mācīties», «Sociālās un pilsoniskās prasmes», «Pašiniciatīva un uzņēmējdarbība», kā arī «Kultūras izpratne un izpausme».Populārākā 2012. gadā bija svešvalodu apguve, ko mācījušies 8768 cilvēki. Pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību apguvuši 616, bet digitālās prasmes – 573 strādājošie. Saziņas prasmes valsts valodā pilnveidojuši 547 cilvēki, informē NVA. Šāda izglītošanās ļauj pilnveidot kvalifikāciju, prasmes un iemaņas saistībā ar profesionālo darbību, uzsver Imants Lipskis, LM Darba tirgus politikas departamenta direktors.Informējam, ka projekta «Mūžizglītības pasākumi» nodarbinātām personām mērķis ir veicināt nodarbināto un pašnodarbināto cilvēku konkurētspēju, sniedzot iespēju apgūt interesēm un darba tirgus pieprasījumam atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences darba mūža garumā. Minētais projekts sākās 2010. gada aprīlī un turpināsies līdz 2014. gada 30. jūnijam, kopumā tajā paredzēts iesaistīt 23 200 cilvēkus. Projekta kopējais finansējums ir 6,44 miljoni latu. To pilnībā finansē no Eiropas Sociālā fonda, informē LM.Cik procenti ūdens drīkst būt saldētā produkcijā? Vai Latvijā ir kādi normatīvi, kas attiecas uz šo pārtikas kategoriju? Rundāliete nesen nopirkusi 500 g garneļu, atkausējot palikuši tikai 230 g. Sieviete secinājusi, ka 1,3 latus ir samaksājusi par ūdeni. Tieši tas pats noticis ar saldētām zemenēm. No 400 g palicis vien 210 g zemeņu.– Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova: «Visai informācijai par pārtikas sastāvu, tostarp arī par pievienoto ūdeni, glazūru, ir jāparādās produkta marķējumā – sastāvdaļu sarakstā. Ja šādas informācijas nav, tad tiek pārkāptas patērētāja tiesības, kā arī Latvijā un Eiropas Savienībā noteiktās prasības par patērētāju informēšanu. Piemēram, Ministru kabineta noteikumi Nr. 964 paredz, ka pārtikas sastāvdaļa ir jebkura viela, arī pārtikas piedeva, kas tiek lietota pārtikas preču ražošanas vai sagatavošanas procesā un ir galaproduktā, arī pārveidotā veidā. Tātad arī pievienotais ūdens ir jānorāda jebkuru produktu – zivs, gaļa, garneles u. tml. – sastāvā. Turklāt, ja preces tirdzniecības nosaukums ir «Sviesta zivs ledus glazūrā» marķējumā obligāti jābūt norādītam glazūras un produkta procentuālajam daudzumam. Piemēram: zivs – 95%, ūdens glazūra – 5%. Marķējumā jābūt arī norādei par produkta neto svaru, t. i., sauso produkta tīrsvaru, un neto svarā glazūru neietver.Sastāvu nenorāda produktiem, kam ir tikai viena sastāvdaļa, svaigiem augļiem un dārzeņiem, gāzētam ūdenim, raudzētam etiķim, sieram, sviestam, raudzētam pienam un krējumam, ja tiem nav pievienotas citas sastāvdaļas, piemēram, augu tauki.Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1169/2011 noteic, ka pievienoto ūdeni un gaistošos produktus marķējumā uzskaita secīgi pēc to svara galaproduktā. Ūdens daudzumu kā pārtikas sastāvdaļu aprēķina, atskaitot no kopējā galaprodukta daudzuma pārējo izmantoto sastāvdaļu kopējo daudzumu. Šo daudzumu neņem vērā, ja tas nepārsniedz 5% no galaprodukta svara. Šī atkāpe neattiecas uz gaļu, gaļas produktiem, neapstrādātiem zvejniecības produktiem un neapstrādātām gliemenēm.»
