Grenctāles kultūras nama lielajā zālē sestdien, 7. oktobrī, Latgaliešu pēcpusdienas noslēguma koncertā brīvu vietu nebija.
Rīkotāji nesa papildu krēslus, lai varētu apsēsties visi teju pustūkstotis apmeklētāju. Trīs stundu garais koncerts beidzās ar publikas līdzi dziedāšanu un stāvovācijām māksliniekiem un organizētājiem.
Maizi nav ēduši
«Gādāt zālē papildu krēslus – mūsdienās tas ir jebkura kultūras pasākumu organizatora sapnis,» tā notiekošo Grenctālē vērtēja Viļakas novada Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns. Kopā ar folkloras kopu pirms koncerta kultūras nama mazajā zālē viņš zemgaliešus veda jautrās latgaliešu rotaļās. Turpat amata prasmes izrādīja pinējs no Jēkabpils Guntars Velviks.
Nebeidzamā rindā stāvošos apkalpoja Aglonas maizes muzeja darbinieces. «Līdz šim biju dzirdējusi, ka Zemgale esot bagāts novads. Tagad, skatoties uz rindu, jādomā, ka jūs te, Bauskas pusē, ne labu maizi esat redzējuši, ne kārtīgu brandvīnu malkojuši,» ar labestīgu smaidu pauž muzeja vadītāja Vija Kudiņa.
Viņai saistoša šķita SIA«Radīti kultūrai» iecere aktivizēt kultūras dzīvi Grenctālē, sarīkojot novadu pasākumu. «Esmu pirmo reizi Grenctālē. Patīk ļaužu pozitīvā attieksme un ieinteresētība. Nebiju pat cerējusi visu atvesto iztirgot. Ja citreiz aicinās, brauksim atkal, ņemsim līdzi siera ražotājus, citus Latgales amatniekus,» tā V. Kudiņa.
Ar bērnības garšu
Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns uzteica brunaviešus: «Problēmas kultūras darbā visur ir vienādas. Cilvēku maz, naudas nepietiek. Mēs to risinām ar vēlmi, degsmi un gribēšanu darboties. Kultūras darba organizatoram ir jāspēj pierādīt vietējai varai, ka ir lietas, kuras nemēra naudā, bet gan emocijās. Pašvaldībai ir jānovērtē šeit sanākušo cilvēku pozitīvās emocijas. Tā ir vērtība. Esmu gandarīts, ka vecāki atnākuši kopā ar bērniem. Tas rada pārliecību par šādu pasākumu nākotni.»
Uzrunājot pasākuma apmeklētājus, «Bauskas Dzīve» dzirdēja tikai pozitīvas atsauksmes. «Tas bija tik skaisti – sajusties starp savējiem. Es varēju nopirkt maizīti, kas garšoja kā manā bērnībā,» atzina pensionētā skolotāja no Codes pagasta Broņislava Cine, kuras dzimtā puse ir Feimaņi pie Aglonas.
Jelgavas novada Bērvircavas tautas nama vadītāja Sandra Zeimule atbraukusi, lai atbalstītu grenctāliešus. Viņa pauda gandarījumu par valdošo noskaņojumu un vēlēja darīt visu iespējamo, lai lielo kultūras ēku saglabātu.
Gaidīs decembrī
Atbalstīt brunaviešus bija atbraukuši arī Ausma un Modris Rotbergi no Codes pagasta. «Paši esam aktīvi kultūras darbā, zinām, cik grūti piesaistīt apmeklētājus pasākumiem. Šeit notiekošais apliecina, ka jāmeklē jaunas izteiksmes formas, jārīko daudzveidīgi pasākumi visai ģimenei, tad izdosies cilvēkus izvilināt no mājām,» tā M. Rotbergs.
Baušķeniece Anta Komkova uzteic transporta nodrošinājumu braucējiem no Bauskas. Daiga Stangvila no Brunavas novērtē pasākuma daudzveidīgo programmu. Gandarījumu par ļaužu pilno ēku neslēpj kopsaimniecības «Rainis» pēdējais vadītājs Juris Korņenkovs: «Sovhoza laikā šo klubu cēla kā apliecinājumu saimnieciskajai varēšanai. Tagadējai varai ir jāsaprot, ka šī ir lielākā kultūras celtne novadā. Ir jāgrib un jāmāk to pilnvērtīgi izmantot.»
Gandarījumu par ļaužu lielo atsaucību neslēpj SIA «Radīti kultūrai» vadītājs Artis Červinskis: «Mūsu kopīgais darbs ir atmaksājies. Cilvēki ir ieradušies, tātad viņiem šādi pasākumi ir vajadzīgi. Decembra sākumā gaidīsim visus uz Kurzemnieku dienām.»
