Cik liela Latvijai būs dalības maksa pēc iestāšanās Eiropas Savienībā? Un cik mēs varētu saņemt no ES budžeta līdzekļiem?
Cik liela Latvijai būs dalības maksa pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES)? Un cik mēs varētu saņemt no ES budžeta līdzekļiem? Presē parādījušies dažādi, turklāt krasi atšķirīgi skaitļi.
ES budžeta komisāre Mihaela Šreijere apliecinājusi, ka visas kandidātvalstis sākumā noteikti būšot saņēmējas, nevis donores. Un, ja gadīsies citādāk, ES gatava no rezerves fonda piemaksāt, lai tā nebūtu.
Pēc Eiropas Parlamenta aprēķiniem Latvijas ikgadējā dalības maksa ES budžetā – 2004. gadā tā varētu būt 118 miljonu eiro (67 miljoni latu) un 2006. gadā sasniegt 128 miljonus eiro (73 miljonus latu).
Optimistiskais scenārijs
Pēc Finanšu ministrijas optimistiskā scenārija, ko tā iesniegusi Eiropas integrācijas padomei, Latvija pirmajā gadā varētu saņemt divreiz vairāk – 286 miljonus eiro (153 miljonus latu). Trešajā gadā saņemamā summa vēl dubultojas – 498 miljoni eiro (284 miljoni latu). Šāda starpība skaidrojama ar to, ka tiešos maksājumus un lauku attīstībai paredzēto atbalstu, kas pienākas par pirmo gadu, lauksaimnieki kārtos lauksaimnieciskā gada beigās – pēc 1. novembra, bet faktiski kontā saņems nākamā gada sākumā. Šāda izmaksu nobīde dod šķietamu palielinājumu nākamajiem gadiem, bet nozīmīgākais un straujākais palielinājums paredzams no strukturālajiem fondiem un kohēzijas fonda. Piemēram, izlīdzināšanai pirmajā gadā piešķirti 82 miljoni eiro, 2006. gadā – jau 169 miljoni!
Pesimistiskais scenārijs
Finanšu ministrija aprēķinājusi arī pesimistisko scenāriju, kurš balstās uz to, ka Latvija nespēs laikā sagatavot tik daudz projektu, lai «paņemtu» visu piešķirto naudu. Saskaņā ar to spēsim piesaistīt divas trešdaļas no kohēzijas fonda līdzekļiem.
Liela problēma ir nepieciešamais līdzfinansējums – gan valsts, gan pašvaldību, arī privātā kapitāla finansējums – ES projektiem. Pēc pesimistiskā scenārija līdzfinansējums «aprij» gandrīz visu pozitīvo bilanci finanšu plūsmā starp ES un Latviju.
Jādomā, ka pirmajos gados paralēli ES fondiem vēl turpināsies gan SAPARD, gan ISPA līdzekļu izmaksas, jo projektu laika nobīdes sasniedz pat divus gadus.
Vēl nezināms lielums ir iemaksas Eiropas investīciju bankā un Eiropas Attīstības fondā, sagaidāmi ir vismaz pāris miljonu pirmajos gados, bet tikpat grūti prognozējams ir ienākumu palielinājums, piemēram, no muitas nodevas. Kad Latvija būs dalībvalsts, tad varēs iekasēt muitas nodevu visas ES vārdā – tātad varēs muitot arī Francijai sūtītu kravu. 75 procenti no iekasētās muitas aizies savienības kopbudžetā, pārējā ceturtdaļa paliks Latvijā.
Rezumējums
Latvijas tīrais finansiālais ieguvums pēc iestājas ES: 2004. gadā – 168 miljoni eiro labākajā gadījumā, bet sliktākajā – 143 miljoni, pastāvot līdzfinansējumam ap 140 miljoniem eiro gadā. Finansiāli bīstams izskatās tikai pirmais gads. Vēlāk – 2006. gadā – tīrais ieguvums pēc līdzfinansējuma ieguldījuma var būt no 150 līdz 200 miljoniem eiro.
