Ja tava mājokļa pastkastītē, lasītāj, augusta beigās ir iekritusi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vēstule, vari justies izredzēts, jo esi aicināts piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā. No nejauši atlasītajiem 15 tūkstošiem mājokļu visā Latvijā 168 atrodas Bauskas novadā. Mājsaimniecības Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadā šoreiz nav iekļautas izlasē.
Šī ir pēdējā reize, kad statistikas datu iegūšanai tiek aptaujāti iedzīvotāji. 2021. gada tautas skaitīšanā visu nepieciešamo informāciju iegūs galvenokārt no administratīvo datu avotiem – valsts un pašvaldību iestādēm.
Mikroskaitīšana sākās pagājušajā nedēļā – 2. septembrī, un pirmā anketa, elektroniski aizpildīta, CSP saņemta jau minūti pēc pusnakts, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
Tikai piecas minūtes
Līdz 15. septembrim iedzīvotāji var aizpildīt aptaujas anketu elektroniski – vietnē eintervija.csb.gov.lv. Ja tas netiks izdarīts, no 17. septembra līdz 15. decembrim CSP intervētājs sazināsies ar mājokļa iedzīvotājiem un aptaujās viņus pa tālruni vai ierodoties klātienē.
CSP priekšniece Aija Žīgure uzsver, ka sacītais attiecas tikai uz to mājokļu iedzīvotājiem, kuri saņēmuši aicinājumu. Tomēr, ja kādam citam ļoti gribas piedalīties, norādītajā interneta vietnē anketu var aizpildīt. Svarīgi zināt, ka vēstules sūtītas nevis atbilstoši dzīvesvietas deklarācijai, bet uz mājokļu adresēm. Tāpēc nozīmīga arī informācija, ka miteklī neviens nedzīvo, skaidro A. Žīgure.
Aptaujā būs ietverti jautājumi par mājokli un izglītību, pārējām personām, kas pastāvīgi mitinās mājoklī. CSP sola, ka aptauja neaizņems vairāk par piecām minūtēm, garantējot personas datu konfidencialitāti.
Iegūto informāciju izmantos tikai apkopotā veidā. Mikroskaitīšanas mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados. Tā ir sava veida pārbaude, lai secinātu, cik precīzu rezultātu dod CSP izstrādātā iedzīvotāju skaita novērtējuma metodoloģija, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju.
Mistiskais skaitlis – 1,9 miljoni
Provizoriskie dati liecina, ka Latvijā pašlaik ir viens miljons 978 tūkstoši iedzīvotāju, turklāt – ne pirmo reizi. Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš atklāj, ka Latvijas demogrāfiskā attīstība būtiski atšķiras no pārējās pasaules, jo pēdējo četru piecu paaudžu laikā iedzīvotāju skaits saglabājas līdzīgs.
«1897. gadā Latvijā bija 1,9 miljoni iedzīvotāju, tāds pats iedzīvotāju skaits fiksēts pirms un pēc Otrā pasaules kara – 1940., 1950. gadā, kā arī 2015. gadā. 214 valstu vidū Latvija ieņem 147. vietu iedzīvotāju skaita ziņā. Ir vēl mazākas valstis,» stāsta J. Krūmiņš.
Tiesa, bijuši periodi, piemēram, pirms Pirmā pasaules kara, kad iedzīvotāju skaits bija 2,5 miljoni, tomēr grūti atrast pasaules valsti, kur gadiem būtu tik līdzīga statistika. Iedzīvotāju skaita dinamiku nosaka sākotnējais iedzīvotāju skaits, dzimstība, mirstība, iedzīvotāju vecuma struktūra, migrācijas pieaugums. Latvijas īpatnība ir ārkārtīgi liela iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā – 32%.
J. Krūmiņš skaidro, ka iedzīvotāju skaita ilgtermiņa prognozi var noteikt ikviens, sareizinot dzimušo skaitu ar paredzamo mūža ilgumu.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ja ik gadu piedzimst 21 700 mazuļu un paredzamais mūža ilgums ir 75 gadi, – iedzīvotāju skaita ilgtermiņa prognoze būs 1,6 miljoni. Taču šajā aprēķinā nav ņemta vērā migrācija.
Ik gadu piedzimstot 40 000 bērnu, kuru mūža ilgums būtu 80 ga-di – iedzīvotāju skaitu var lēst 2,8 miljonu apmērā, bet, ja būtu iespējams, ka mūža ilgums ir 90 gadu, – iedzīvotāju skaits sasniegtu 3,2 miljonus.
Maz jauniešu, daudz pensionāru
«Demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu, un vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai sasniegtu elementāru nulles jeb līdzsvara pozīciju, kad būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši,» iedzīvotāju mikroskaitīšanai veltītajā preses konferencē sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs.
Kopš 2011. gada no Latvijas izceļojuši 97 tūkstoši iedzīvotāju, bet no citām valstīm ieceļojuši 42,2 tūkstoši. Pēdējos gados aptuveni 65% ieceļotāju bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās no ārvalstīm.
Pēdējo četru gadu laikā emigrējošo iedzīvotāju skaits samazinās, norāda CSP. Ilmārs Mežs tomēr vērtē, ka aizbraukušo ir ļoti daudz.
«Pat, ja šī gada laikā aizbrauktu līdz 15 tūkstošiem cilvēku, tas ir ļoti daudz. Vecumā no 20 līdz 40 gadiem aizbraukušo kopskaits dažās vecuma grupās pārsniedz pat 30% – aizbraukusi ir trešdaļa nācijas jauno cilvēku. Valstī plānojot ekonomikas attīstību – no kurienes radīsies vajadzīgās darbarokas, ja mums ir tik maz jauniešu un tik daudz cilvēku, kas tuvākajos gados ies pensijā?» komentē I. Mežs. Speciālists vēl piebilst: «Ja es pēc desmit gadiem gulēšu slimnīcā, vai būs kāds ārsts vai medmāsiņa, kas pie manis pienāks? Pirmajā dienā gribēšu, lai personāls ar mani runā latviski, trešajā man jau būs vienalga, lai tikai vispār kāds pienāk.»
Latvija ir viena no dažām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā ir tik ilgs negatīvs dabiskais pieaugums, kam klāt nāk liels emigrācijas zaudējums. I. Mežs atgādina, ka pēdējos gados dzimušo skaits vairs nepieaug, tas ir nostabilizējies līdz 21 000 jaundzimušo ik gadu. Demogrāfs uzskata, ka ļoti daudz atkarīgs no valsts politikas turpmākiem uzlabojumiem.
Novadā gadā zaudējam 1,2% ļaužu
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks atzīst, ka tautas skaitīšanas dati mums palīdz iegūt precīzākas ziņas par sava novada iedzīvotājiem gan demogrāfiskā skatījumā, gan citos aspektos. «Protams, tautas skaitīšanas dati būs pareizāki, ja iedzīvotāji būs atsaucīgāki un pretimnākošāki tautas skaitītājiem, bet precīzāka informācija noderēs mums visiem,» teic R. Ābelnieks.
CSP dati liecina, ka 2015. gada sākumā Bauskas novadā bija 24 308 iedzīvotāji. Gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 1,2%, bet, salīdzinājumā ar 2011. gadu, Bauskas novadā iedzīvotāju skaits sarucis par 5,2% jeb 1322 personām. Pērn novadā piedzima 278 mazuļi – par 8,2% vairāk nekā 2013. gadā.
Bauskas novadā 59 procenti iedzīvotāju mīt daudzdzīvokļu namos, bet 38 procenti – individuālajās mājās. Līdz 1945. gadam celtās mājās dzīvo 23 procenti novadnieku, 1946. – 1990. gadā būvētās mājās – 70 procenti, savukārt pēc 1990. gada būvētās mājās – septiņi procenti. Ūdensvads ir pieejams 87 procentiem Bauskas novada iedzīvotāju, bet centrālapkure – 55 procentiem.
Bauskas novadā 89 procenti pastāvīgo iedzīvotāju mājās pārsvarā lieto latviešu valodu, bet desmit procenti – krievu valodu. 13 procentiem iedzīvotāju ir augstākā izglītība (ieskaitot doktora grādu), bet četriem procentiem – zemāka par pamatizglītību.
UZZIŅAI
2011. gada tautas skaitīšanā noskaidroja, ka Latvijā ir 2 070 371 iedzīvotājs.
Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem.
No 110 novadiem tikai deviņos, kuri tuvāk Rīgai, iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums – 7,7 % ir Latgalē.
Latvijā vidēji vienā dienā:
34 pāri noslēdz laulību;
17 pāri izšķiras;
piedzimst 60 mazuļu;
nomirst 78 cilvēki;
52 cilvēki pārceļas dzīvot ārpus Latvijas, bet uz Latviju – 28 cilvēki.
Avots: CSP
