Mūsu valsts iedzīvotāji galvenokārt raizējas par nespēju slimības gadījumā apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus. Cilvēki baidās arī par sekām, ko izraisītu nopietna saslimšana.
Mūsu valsts iedzīvotāji galvenokārt raizējas par nespēju slimības gadījumā apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus. Cilvēki baidās arī par sekām, ko izraisītu nopietna saslimšana.
Tā teikts pārskatā par tautas attīstību 2002./2003. gadā. Tas veltīts cilvēku drošības jautājumam.
Nedrošības faktori
Konstatēts, ka iedzīvotāji baidās no bezdarba, nepietiekamiem un neprognozējamiem ienākumiem. Vairāki cilvēki arī raizējas kļūt par fiziskas vai emocionālas vardarbības upuriem.
Pārskatā norādīts, ka nozīmīgākie nedrošības faktori vispārīgākā vai sabiedrības līmenī ir narkotisko vielu, kā arī HIV/AIDS izplatība, organizētā noziedzība, ekoloģiskie draudi, piemēram, mežu izciršana vai kaitīgo atkritumu izgāztuves.
Pārskatā analizētas sabiedrības grupas, kuras ir objektīvi pakļautas īpaši augstam riskam vai arī subjektīvi jūtas ļoti apdraudētas. Tie ir Latgales iedzīvotāji, sievietes, cilvēki ar veselības problēmām un ģimenes ar ļoti zemiem ienākumiem – mazāk par 40 latiem mēnesī.
Dažādu pārskatā izmantotu pētījumu dati norāda uz faktu, kas izraisa nopietnas bažas, – 28 procenti pieaugušo Latvijas iedzīvotāju ir bijuši pakļauti fiziskai vardarbībai vecumā līdz 17 gadiem.
Drošības avots – arī kopība ar tautu
Iedzīvotāji par galvenajiem drošības avotiem atzinuši ģimeni, draugus, ticību Dievam, paļaušanos uz firmām, kas rūpējas par drošību, kā arī kopības izjūtu ar savu tautu. Pārskatā apgalvots, ka gan formāliem, gan neformāliem sociālajiem kontaktiem ir nozīmīgs potenciāls, lai stiprinātu cilvēku drošību Latvijā, sniedzot dažādu veidu atbalstu, informācijas apmaiņas iespējas, socializāciju un piederības izjūtu.
Iedzīvotājiem nepieciešama izpratne par sociālo tīklu pozitīvu ietekmi. Viņiem vajadzīgas prasmes sociālo tīklu veidošanai un jāsaņem valdības atbalsts tam.
“Lai cik efektīvi cilvēku drošības sekmēšanā būtu sociālie tīkli, tie nespēj pildīt kompensējošu lomu, ja valdība nepilda savus uzdevumus,” iepazīstinot ar pārskatu, sacīja ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere.
Rūpes jāuzņemas valdībai
“Valdībai jānodrošina aktīva darba tirgus politika, lai nodarbinātība būtu pietiekami augsta un darba samaksa – taisnīga. Valdībai ir jāgarantē pietiekami ienākumi cilvēkiem, kuri nav nodarbināti, piemēram, pensionāriem vai ilgstoši slimojošiem cilvēkiem,” piebilda G. Kēlere. Pārskatu par tautas attīstību Latvijā veido kopš 1995. gada. To izstrādā neatkarīgi eksperti, lai pievērstu pilsoniskās sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību Latvijas tautas attīstības aktuālām problēmām.
