Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā šodien, 11. septembrī, atklāj Eiropas kultūras mantojuma dienas.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā šodien, 11. septembrī, atklāj Eiropas kultūras mantojuma dienas. Skatītāju vērtējumam nodos izstādi «Zemgales novada pilskalni».
Upmales novada centrs atradās Mežotnē
Pazīstamākais no visiem, protams, ir Mežotnes pilskalns – senās Zemgales Upmales novada centrs, viens no lielākajiem un spēcīgākajiem nocietinājumiem blakus Tērvetei.
Pilskalna platība ir 3500 kvadrātmetru. Pilskalns bija apdzīvots 9. – 13. gs. beigās. Arheoloģiskajos izrakumos lielā vaļņa pārrakumā konstatēts 10 slāņu. Uz vaļņa 10 reižu uzceltas aizsargceltnes un 10 reižu tās nodegušas. Uz vaļņa atklātās nocietinājuma atliekas ļauj rekonstruēt aizsargceltni apmēram divus metrus platas, pakšos savienotas garas ēkas veidā. Tai bija paaugstināta ārsiena un vienslīpju jumts. Ieeja pilī vedusi caur ziemeļu valnī ierīkotu divus metrus platu eju, kas nostiprināta ar vertikāliem baļķiem, virs kuriem pacēlusies guļbūvē celta vārtu celtne.
Uz ziemeļiem, rietumiem un dienvidrietumiem no pilskalna apmēram 13 hektāru platībā atrodas senpilsēta, netālu – Vīna kalns, un abos Lielupes krastos – senkapi.
Iespējams, ka senākais rakstītais vēstures avots, kurā pieminēta Mežotne (Medsūna), ir arābu ģeogrāfa Idrisī 1154. gadā sastādītais pasaules kartes apraksts. Krietni vairāk par notikumiem Mežotnē var uzzināt no Livonijas Indriķa hronikas, kas sarakstīta 13. gs. sākumā. Hronikā atrodams liels kaujas apraksts – 1220. gada februārī krustneši devās uzbruku- mā Mežotnes pilij, kur zemgaļi bija pieņēmuši kristīgo ticību, lai iegūtu sabiedrotos sadursmēs ar lietuviešiem, bet tad atkal atkrituši pēc tam, kad šajos notikumos iesaistījušies Tērvetes zemgaļi ar Viestartu priekšgalā. Kauja ar mainīgām sekmēm ilga vairākas dienas. Vairākkārt mežotnieki bija gatavi padoties, tomēr karadarbība atkal atjaunojās, līdz beidzot pils tika ieņemta un izlaupīta. Par uzbrukumiem Mežotnes pilij ap 1270. gadu stāsta Atskaņu hronika.
Blakus Mežotnes pilskalnam atrodas otrs pilskalns – Vīna kalns. Tas ierīkots Lielupes senlejas stāvākajā krastā, ko no rietumiem un dienvidiem ierobežo dabiskas gravas.
Vīna kalns bijis apdzīvots no 5. līdz 9. gs. (vidējā dzelzs laikmetā). Turklāt ir versija, ka Vīna kalnā atradusies nocietināta vācu krustnešu apmetne, kas uzcelta blakus Mežotnes pilij.
Pilskalni – robežsargi
Divi nākamie lielākie pilskalni – Aužeļu (Ceraukstes pag.) un Kamardes (Gailīšu pag.) kalpojuši robežu aizsardzībai no kaimiņu lietuviešu itin biežajiem iebrukumiem.
Aužeļu pilskalns ierīkots Mēmeles kreisajā krastā starp Mēmeli un strauta gravu. Tā plakumu ierobežo pret tīrumiem vērstais četrus metrus augstais valnis un jau minētā grava. Tīrumā uz dienvidiem un ziemeļrietumiem no pilskalna atradusies apmetne. Atradumi liecina, ka šis senvietu komplekss bijis apdzīvots no 10. līdz 13. gs.
Kamardes pilskalns atrodas Mūsas kreisajā krastā, pašā Lietuvas pierobežā. Pilskalna lielāko daļu izgrauzusi upe. Kultūras slānis pilskalnā ir apmēram 75 centimetrus biezs. Izrakumos konstatēts, ka pilskalns bijis intensīvi apdzīvots vēl visu 13. gs., proti, pēc zemgaļiem to vēl izmantojuši vācu krustneši, acīmredzot, tām pašām robežapsardzības vajadzībām.
M. PUTNIŅA, Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore
