– Dienu ritējums nedēļas sākumā bija tradicionāls, tomēr netieši viss tika vērsts uz vienu – 18. novembra svinībām.
– Dienu ritējums nedēļas sākumā bija tradicionāls, tomēr netieši viss tika vērsts uz vienu – 18. novembra svinībām.
Lai arī pirmdiena mums ir brīvdiena, darbi parasti sakrājas un Tautas namā ir sastopams ne viens vien kolēģis. Es pirmdienās analizēju aizvadīto nedēļu, gatavojos iknedēļas sapulcēm, kas visiem darbiniekiem ir otrdienās. Tad pārrunājam notikušos pasākumus, izspriežam, kas vēl jāpadara, gatavojoties nedēļas nogales sarīkojumiem. Darbinieki man ir sava amata pratēji, varu visiem uzticēties, tomēr šādās pārrunās nereti rodas kāda gaiša ideja.
Trešdienu veltīju veselības sakārtošanai. savukārt ceturtdien mani emocionāli aizkustināja svinīgā pieņemšana Bauskas Domē. Kādam tas varbūt šķitīs smieklīgi, bet manī šādos brīžos uzšķiļas patriotisma dzirksts.
Svētku pasākums Tautas namā 17. novembra vakarā bija ļaužu kupli apmeklēts. Koncerta dienas rītā ar kolēģi Ilvu Vansoviču pārrunājām dažas tehniskās nianses, kā vienmēr, sapratu, ka kolēģi visam sagatavojušies pēc labākās sirdsapziņas. Un tomēr pirms pasākuma uztraucos līdz ar citiem. Kad nu viss gludi aizgāja savu gaitu, tikai tad sāku baudīt tās emocijas, kas virmoja zālē. Tāda ir mūsu darba specifika, radot svētkus citiem, paši tos izbaudām atšķirīgi.
Man joprojām ir divējādas izjūtas par svinību organizēšanas laiku. Īsti nepiekrītu viedoklim, ka ārpus Rīgas 18. novembris jāsvin dienu iepriekš, lai īstajā datumā ļaudis varētu apmeklēt pasākumus galvaspilsētā.
Es 18. novembrī nolēmu vairāk laika pavadīt dabā. Dārzā sagrābu visas lapas, pilnu krūti saelpojos rudens dzestro gaisu un svētkiem “pieslēdzos” pēcpusdienā, kad skatījos armijas parādi Daugavmalā. Vērtējot mūsu armijas vīrus, varu viņus tikai uzteikt.
Vakaros centos kādu stundiņu atlicināt grāmatām. Skatījos arī dažus koncertus, ko rāda Krievijas televīzijas kanāli. Mani vairāk interesē tehniskas nianses – kā skatuve izgaismota, kāds iekārtojums un horeogrāfija.
