Šī gada pirmajā pusē Latvijā reģistrēti 10 511 jaundzimušie – par 147 bērniem mazāk (1,4 procenti) nekā šajā pašā laika posmā 2014. gadā.
Toties valstī kopumā reģistrētas 4765 laulības, kas ir par 13% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Četras kāzas vienā dienā
Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļā līdz 24. jūlijam bija reģistrēti 134 mazuļi, kas ir par vienu mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Toties laulību ir vairāk – kopdzīvi reģistrējuši 92 pāri, pērn līdz augusta sākumam bija 67 laulības. Saderinātie pieteikušies gada turpmākajiem mēnešiem, piemēram, 24. jūlijā vien laulību reģistrēja četri pāri. Neatliekot kāzas līdz rudenim, vasara kļuvusi par iecienītāko laiku precībām.
Nedaudz vairāk Bauskas novadā ir mūžībā aizgājušo – pagājušajā gadā šajā pašā laikposmā bija reģistrēti 206, šogad – 223, un tas pārsniedz jaundzimušo skaitu, tādēļ demogrāfiskais pieaugums ir ar mīnusa zīmi, stāsta nodaļas vadītāja Sandra Kolberga.
Iecavas novadā visa 2014. gada laikā reģistrēti 83 bērni, bet šogad līdz 24. jūlijam – 45, laulību reģistrējis 21 pāris. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Edīte Jančone atzīst, ka nav pamata cerēt uz dzimstības krasu pieaugumu Iecavā, jo cilvēki reproduktīvā vecumā, kuri varētu veidot ģimenes un laist pasaulē bērnus, novadu pamet. Iecavā šogad reģistrēti 54 aizgājēji, pērn visa gada laikā bija 125.
Gan vairāk, gan mazāk
Vecumnieku novadā reģistrēti
44 jaundzimušie, pērn līdz gada beigām – 79, informē dzimtsarak-
stu nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Elga Kaļķe.Vecumnieku novadā 2013. gadā kopdzīvi reģistrēja 28 jaunie pāri, 2014. gadā jāvārdu sacīja divtik – 56 pāri, bet šogad bijušas 14 laulības. Mūžības ceļos devušies 50 novada iedzīvotāji.
Rundāles novads mūspusē iedzīvotāju skaita ziņā ir mazākais, te reģistrēti 16 šogad dzimuši bērniņi, noslēgtas 15 laulības, reģistrēti 14 aizgājēji, informēja dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Brūvele. 2014. gadā Rundāles novadā bija reģistrētas 47 mirušas personas, 48 laulības un 37 jaundzimušie.
Dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji nepauda optimismu, ka noslēgto laulību skaita pieaugums varētu solīt vairāk jaundzimušo tuvākajā nākotnē. Pieredze liecina, ka kopdzīvi reģistrē pāri, kuri jau dzīvo kopā un kuriem ir viens vai vairāki kopīgi bērni. Piemēram, pērn no Bauskas novadā kopdzīvi reģistrējušajiem 166 pāriem 104 gadījumos laulībā pirmo reizi stājās abi laulātie.
Dati rāda, ka pēdējos četros gados Latvijā kopumā vērojams laulību skaita pieaugums – no 10,8 tūkstošiem 2011. gadā līdz 12,5 tūkstošiem pērn.
Pieaugums – negatīvs
Latvijā kopumā šī gada pirmajā pusē reģistrēti 14 729 mirušie, kas ir par 526 cilvēkiem jeb 3,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos. Mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs kopš 1991. gada. Provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā 2015. gada 1. jūlijā bija 1 miljons 978,7 tūkstoši, un populācijas sarukums uz 1000 iedzīvotāju pērn bija trešais straujākais starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina statistikas biroja «Eurostat» dati. Lielāks iedzīvotāju skaita kritums nekā Latvijā ir vēl tikai Kiprā un Grieķijā. Ceturtajā vietā ir Lietuva.
Visstraujāk iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis Luksemburgā, Zviedrijā un Maltā. Augstākais dzimstības līmenis Eiropas Savienībā ir Īrijā – 14,4 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Dzimstības līmenis pērn Latvijā bijis sestais augstākais starp ES valstīm – 10,9 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju. Zemākais dzimstības līmenis ES pērn reģistrēts Portugālē – 7,9 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju.
Latvijā pērn bija otrs augstākais mirstības līmenis starp ES valstīm – 14,3 cilvēki uz 1000 iedzīvotāju. Lielāks mirstības līmenis reģistrēts Bulgārijā – 15,1 cilvēks uz 1000 iedzīvotāju. Trešā ir Lietuva ar 13,7 aizgājējiem uz 1000 iedzīvotāju.Viszemākais mirstības līmenis pērn reģistrēts Kiprā – 6,2 mirušie uz 1000 iedzīvotāju.
VIEDOKLIS
Ilmārs Mežs, demogrāfs:
– Jaundzimušo skaita kritums gada pirmajā pusē nav būtisks, tomēr tas ir arī brīdinājuma signāls, jo dzimstību ietekmē neziņa par valsts atbalstu ģimenēm. Tendence ir nepārprotama – potenciālo māmiņu un līdz ar to jaundzimušo bērnu skaits samazinās jau aptuveni desmit gadus. Iemesli varētu būt gan emigrācija, gan tas, ka deviņdesmito gadu sākumā dzimstība bija zema un meitenes, kurām tagad varētu būt bērni, nemaz nenāca pasaulē.
Politiķu piedāvātais «uzlabojums», kas paredz palielināt neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, nepalīdzēs tiem, kuriem ir bērni. Tas būs atbalsts tikai vientuļajiem cilvēkiem bez bērniem. Jādomā par tādu atbalstu, lai vairāki bērni ģimenē nenozīmē lielu risku nonākt nabadzībā. Sakārtojot bērnudārzu rindu un neapliekamā minimuma apmēru, gadu vai divus pozitīva tendence dzimstībā būtu vērojama, jo sievietes vecumā no 30 līdz 40 gadiem varētu izšķirties par otro bērnu.
Avots: aģentūra LETA.
