Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Itālijai un Grieķijai paziņojusi par gatavību sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Šī ziņa uztraukusi iedzīvotājus – vairākos novados notiek parakstu vākšana, lai panāktu, ka šajās apdzīvotajās vietās bēgļus nedrīkstēs izmitināt.
Vēstules un sapulces
Oktobrī Vecumnieku novada iedzīvotāju sapulci ar mērķi paust viedokli par bēgļu uzņemšanu rīkoja kādreizējais pērkoņkrustietis Igors Šiškins. Dalībnieki nobalsoja pret bēgļu uzņemšanu. Kolektīvu iesniegumu ar aicinājumu rīkot sabiedrisko apspriešanu par šo jautājumu Bauskas novada domē iesniegusi Valentīna Pozņaka no Vecsaules pagasta.
V. Pozņakas iesniegumu pašvaldība atstājusi bez tālākas virzības. «Nosūtīta Bauskas novada domes atbildes vēstule. Jautājums par patvēruma meklētājiem ir valsts kompetence, normatīvie akti neuzliek pašvaldībai nekādus pienākumus, tādēļ publiskās apspriešanas rīkošanai nav pamata,» informē novada administrācijas sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe.
«Nav nozīmes, kā šādu sapulci nosauc. Svarīgi, ka iedzīvotāji tādu ir rīkojuši, formulējuši un fiksējuši dalībnieku balsojuma rezultātus. Vecumniekos vairākums bija pret imigrantu izvietošanu, un tam faktiski ir likuma spēks,» uzskata biedrības «Antiglobālisti» valdes priekšsēdētājs Andris Orols. Viņš ir pārliecināts, ka pašvaldībai un valdībai šādi pausta iedzīvotāju griba ir jāievēro. Pretējā gadījumā esot gatavi tiesāties vai rīkot masu akcijas.
Bauskā process apstājies. «Kundze, kas iesniedza parakstus, ir gados, viņai nav ne zināšanu, ne spēka tālāk darboties. Ja Bauskas pusē parādītos aktīvi cilvēki, kas varētu turpināt parakstu vākšanu un sarīkot sapulci bez pašvaldības atbalsta, būtu ļoti labi,» saka A. Orols.
Vāc parakstus
Bez pašvaldības atbalsta sapulce plānota Rīgā, informē A. Orols. Galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs pašvaldībai adresēto vēstuli pārsūtījis premjerministrei Laimdotai Straujumai un pēc valdības krišanas Tieslietu ministrijai. Biedrība sapratusi, ka atbildi nav vērts gaidīt, tālāko darbību plāno paši.
Parakstu vākšana notiek citos novados. Decembra sākumā gandrīz divus tūkstošus parakstu Tukuma novada domē iesniedza aktīvists Pēteris Luns. Mērķis – panākt, ka bez sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju piekrišanas Tukuma novadā bēgļus neizvieto. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans sacījis, ka dome iesniegumu apspriedīs, bet likums neparedz, ka par to var rīkot sabiedrisko apspriešanu.
Šodien, 18. decembrī, savāktos parakstus Ogres novada domē plāno iesniegt Iluta Kaktiņa. «Ir apmēram pustūkstotis parakstu, noteikti būs vairāk,» stāsta aktīviste. Parakstu vākšanas punktus veikalos atļāvušas izvietot vietējās firmas, iesaistījušies ražošanas uzņēmumi, ir atbalsts pagastos. Atbalstītāji daļēji finansējuši degvielas un kancelejas preču iegādi. «Ceram panākt, lai mūsu novadā netiktu izvietoti bēgļi,» skaidro I. Kaktiņa. Parakstu vācēji uzskata, ka pieaug to cilvēku skaits, kas ir pret bēgļiem.
Publiskajā telpā vērojama viedokļu sadursme. Kā ziņots, Valsts policija noraidījusi sociālajos tīklos izplatīto informāciju, ka Muceniekos patvēruma meklētāji aplaupījuši pusaudzi, un aicina iedzīvotājus neizplatīt dezinformējošas ziņas. I. Kaktiņa uzskata – noliegums nerada pārliecību, ka problēmas neeksistē. «Valdības politika, ko piekopj ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un citās valstīs, cenšas notušēt jebkuru negatīvo informāciju, kas saistīta ar bēgļiem. Informāciju slēpj, un ziņas izplatās tikai tad, kad aculiecinieki sociālajos tīklos publicē video, bildes vai ko uzraksta,» stāsta I. Kaktiņa. Viņa domā, ka sociālajos tīklos un ziņu portālos cenzē informāciju, kas ir pret bēgļiem, kā piemēru minot vēsti par P. Luna savāktajiem parakstiem, kas neesot publicēta visos ziņu portālos.
Jūt draudus
Patvēruma meklētāju ienākšana Eiropā kopš Parīzes teroraktiem arvien ciešāk tiek saistīta ar ekstrēmistu draudiem. Ziņu aģentūra LETA informē, ka viens no Parīzes terorakta iniciatoriem – marokāņu izcelsmes Beļģijas pilsonis Abdelhamids Abaauds – atgriezies no Sīrijas Eiropā kopā ar bēgļiem. Austrijas policija arestējusi divus Francijas pilsoņus, kas izlikušies par bēgļiem un tiek turēti aizdomās par saistību ar Parīzes teroraktiem.
Parīzes terorakts paātrinājis pārmaiņas uz līdz šim atvērtajām Rietumeiropas robežām. Kontroli atjaunojušas Vācija, Īrija, Anglija, Zviedrija, Dānija u. c. «Bauskas Dzīve» nule darba braucienā Briselē novēroja, ka lidostā ik pēc pārdesmit metriem redzami bruņoti vīri, kas rūpīgi lūkojas apkārt. Līdzīgas patruļas ir Beļģijas galvaspilsētas ielās pie starptautisko organizāciju un vēstniecību ēkām. Bēgļus Briseles centrā nemana, taču sargu klātbūtne liek domāt, ka situācija ir nopietna, tas rada diskomfortu un iespaidu par neredzamu apdraudējumu.
«Bauskas Dzīves» ekspresaptaujā ārzemēs dzīvojošo latviešu un ceļotāju vidū viedokļi ir dažādi. «Beļģijā šis jautājums nav tik aktuāls, nav tādas aktivitātes kā Latvijā,» stāsta Elvijs Mucenieks no Gailīšu pagasta Mūsas ciema, kurš pašlaik strādā un dzīvo Beļģijā.
Sandis Zīle no Dāviņu pagasta, kurš ilgu laiku mīt Lielbritānijas Gērnsijas salā, stāsta, ka bēgļi vēl nav ieradušies, taču apspriešana sabiedrībā notiek. «Formāli sala ir zem britu «kroņa», bet faktiski neatkarīga valsts un pat nav Eiropas Savienībā. Ikviens, kurš uz salas ir strādājis 15 gadus, nepametot to ilgāk kā trīs mēnešus gadā, kļūst par vietējo iedzīvotāju,» situāciju raksturo Sandis. Lai arī Gērnsijas un blakus esošās Džersijas salas labdarības fondi atbalsta bēgļus, kas dzīvo nometnēs, tomēr Džersijas sala noraidījusi bēgļu pieņemšanas plānu. «Lēmumu pieņēmēji pamatoja, ka nevar uzņemt tikai bēgļus no Sīrijas un atteikt pārējiem, jo atšķirīgu attieksmi pret dažādām grupām nepieļauj Eiropas Cilvēktiesību konvencija,» stāsta S. Zīle.
Gērnsijas salā aptuveni 40 vietējās mājsaimniecības būtu gatavas izmitināt bēgļus, tomēr salas vadība rūpīgi vērtē Džersijas lēmumu. «Daļa cilvēku ir nobažījušies par drošību. Noziedzības līmenis šeit ir ļoti zems, un neviens nevēlas, lai tas mainītos,» situāciju vērtē S. Zīle.
Pieaug spriedze
Zane Lahdenranta, kas savulaik no Vecumnieku novada Misas ciema devusies strādāt uz Somiju un izveidojusi tur ģimeni, stāsta, ka tiešas saskarsmes pašlaik ar bēgļiem nav bijis, bet drīzumā gaidāma. «Ciemā ir armijas bāze, kur apmāca obligātā dienesta karavīrus. Trīs kazarmas atvēlēja bēgļiem. Nesen viena ēka nodegusi,» stāsta sieviete, pieļaujot, ka ugunsgrēku kāds izraisījis tīšām, un cerot, ka liesmas nopostīs arī pārējās divas ēkas un bēgļiem te vietas nebūs.
Sabiedrība sadalījusies atbalstītājos un noliedzējos. «Plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas, ka izvarotas mazgadīgas meitenes un aizdomās tur cilvēkus ar bēgļa statusu. Valdība tos raksturo kā «atsevišķus gadījumus», tomēr to kļūst aizvien vairāk,» satraukta Z. Lahdenranta. Ciemā dzīvo iebraucēji no Rumānijas, kas paziņojuši, ka savas meitas, ja ieradīsies bēgļi, bez vecāku cilvēku pavadības no mājām ārā nelaidīs. «Skumji, ka cilvēkiem jābaidās par savu drošību un jāierobežo brīvība,» atzīst Z. Lahdenranta.
No otras puses, Somijā bēgļiem nemaz nepatīkot – te ir auksti un stingra uzņemšanas politika. Kā no autobusa ārā, tā uz pieņemšanas punktu, prasa dokumentus, noņem pirkstu nospiedumus. Daudzi uzreiz griežoties atpakaļ un braucot uz Norvēģiju, kur nav tādu prasību.
Baušķenieks Kristaps Ābelnieks, kurš strādā Lielbritānijā, uzsver, ka bēgļi no Tuvo Austrumu valstīm nemaz tik ļoti nevēlēsies Latvijā dzīvot. «Lielbritānijā mēs paši esam bēgļi, kas emigrējuši uz citām valstīm,» komentē K. Ābelnieks.
«Mums viņus vajag»
Bavārijas apgabalā Vācijā pret bēgļiem ir divējāda attieksme, «Bauskas Dzīvei» stāsta vietējā žurnāliste Elke Zecepfanda: «Sociālajos tīklos ir domubiedru grupas, kas vāc un organizē palīdzību patvēruma meklētājiem – nes pārtiku, drēbes, izmitina savās mājās. Šķietami mazākas, bet diezgan aktīvas ir grupas, kas aģitē pret bēgļu uzņemšanu, brīdina par briesmām no iespējamas teroristu iefiltrēšanās. Tomēr kopumā attieksme pret iebraucējiem ir līdzjūtīga, jo vairākums cilvēku izskatās izmisuši, redzams, ka viņiem vajadzīga palīdzība.»
Zviedrijas pilsone Anna, kas lielākoties strādā Beļģijā, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» teic – kaut arī viņas valsts atjaunojusi robežkontroli, attieksme pret bēgļiem sabiedrībā ir lielākoties saprotoša, cilvēki cenšas sadarboties, lai palīdzētu iebraucējiem. «Zviedrija pēdējās desmitgadēs uzņēmusi daudz ārvalstu cilvēku – gan tādus, kas bēguši no nāves mītnes zemē, gan arī tos, kas vienkārši vēlas labāk pelnīt un dzīvot. Valsts ekonomika attīstās, un mums nepieciešamas darba rokas – arī vienkāršāku darbu darītāji. Tāpēc mums vajag bēgļus, un man šķiet, ka zviedri ir pietiekami spēcīga nācija, kas nebaidās no svešu gēnu vai kultūras ienākšanas.»
Gan vācieši, gan zviedri sastopas ar sociālajos tīklos un interneta medijos izplatītu negatīvu informāciju par iebraucējiem, tomēr cilvēki ir pietiekami saprātīgi, lai atšķirtu apmelojumus no patiesām ziņām, uzskata «Bauskas Dzīves» sarunbiedres. «Kad sabiedrība iemācījusies patstāvīgi domāt, dezinformāciju nav tik viegli iebarot par neapstrīdamu patiesību,» uzskata Zviedrijas pilsone.
