Valdība šonedēļ apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus «Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005. gadā un tā piešķiršanas kārtība».
Valdība šonedēļ apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005. gadā un tā piešķiršanas kārtība”. Tādējādi ir zināms, kāda summa piešķirta, lai pašvaldībās varētu algot speciālistus, kas būs palīgi lauku iedzīvotājiem, sniedzot viņiem aktuālāko informāciju. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa precizē, ka kopumā tie ir 700 tūkstoši latu.
Bauskas lauku konsultāciju biroja (BLKB) vadītāja Eleonora Maisaka lēš – vidēji mēnesī valsts algotais konsultants varētu saņemt nepilnu minimālo algu, kas ir 80 latu. Tiešām, tas nav daudz.
Manuprāt, šādam speciālistam, kam maksātu pieklājīgu algu, vajadzēja strādāt jau pāris gadu, pirms Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā. Pārmaiņas noteikušas daudz jaunu prasību un arī iespēju, bet daudzi tā arī palikuši neziņā.
Tēma par pagastu lauksaimniecības konsultantiem manās domās perinās kopš tā laika, kad valsts pārtrauca viņu darba finansēšanu. Un tie jau ir nepilni desmit gadi. Kopš tā brīža lauku iedzīvotāju informēšana palika katras pašvaldības ziņā un katrā pagastā rīkojās pēc saviem ieskatiem. BLKB speciālistes var raksturot katras vietvaras interesi šajā virzienā. Un secinājumi ir no cildinošiem līdz nesapratnes pilnam izbrīnam. Piemēram, Brunavas un Ceraukstes pagasts pēdējos gados izticis bez sadarbības ar biroju. Savukārt Svitenes, Mežotnes, Stelpes, Gailīšu, Īslīces un Bārbeles pašvaldībās jūtama interese, lai lauku sētās saņemtu informāciju un ļaudis neciestu neziņas dēļ.
Biroja vadītāja E. Maisaka uzskata: “Mūsu rajonā nav sliktākā situācija salīdzinājumā ar visu Latviju. Mūspusē trīs ceturtdaļās no visiem pagastiem ir rasts kāds risinājums iedzīvotāju apgādē ar infomāciju. Nenoliedzami, dzīvā saikne ir vajadzīga, jo nevar lolot ilūziju, ka internets tik drīz nokļūs arī pie aktīvajiem lauku iedzīvotājiem un viņiem nevajadzēs kādu padomdevēju.”
Piešķirot valsts naudu lauku speciālistu algošanai, tiek atjaunota un pilnveidota iepriekšējā sistēma. Lauku konsultāciju biroji strādās ar pašvaldību speciālistiem, dodot viņiem informācijas atslēgas, šī sadarbība tiks apstiprināta ar konkrētu līgumu. Arī Zemkopības ministrija slēdz līgumu ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Patlaban aktuāla ir speciālista izvēle, par ko jālemj pašvaldībām. Ticamāk, jau labi iesākto darbu turpinās tie, kuri līdz šim to jau veikuši. Tā iecerēts, piemēram, Īslīces, Gailīšu pagastā.
BLKB tomēr raizējas, vai visos pagastos iespēja tiks izmantota mērķtiecīgi un kādi būs izvēles kritēriji. Vajadzētu būt vienam, proti, šo darbu uzticēt cilvēkam, kas grib strādāt ar citiem, nevis iegūt kādu labumu sev. E. Maisaka pieļauj, ka iedzīvotāju aptauja varētu būt viens variants, lai pašvaldība iegūtu piemērotāko speciālistu. Viņa loma būtu jānovērtē īpaši.
