Konkrēta rīcība Eiropas Savienības (ES) funkcionalitātes stiprināšanai, īpaši pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos jeb «Brexit», drošības garantēšana, atbalsts jaunu tirgu apguvei un ekonomiskajai sadarbībai, panākot abpusēji izdevīgas vienošanās par ārējiem tirdzniecības līgumiem, tai skaitā ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP) – to Latvijas iedzīvotāji gaida no Eiropas Parlamenta (EP), liecina šogad rīkotās aptaujas rezultāti.
Politika un ekonomika
Piecu baļļu skalā respondenti visaugstāk – ar plus 2,3 punktiem – vērtē ES lomu pasaules politikā, ar plus 2,8 – ekonomikā. Respondenti uzsvēra, ka vēl nesen ES bija drošības paraugs citiem pasaules reģioniem, taču pašlaik situācija ir pasliktinājusies galvenokārt terorisma dēļ. ES lomai pasaulē drošības jomā ir zemākā atzīme – 0,7, rāda aptaujas dati.
Cilvēki sagaida operatīvāku Eiropas likumdošanas procesu, lai ES spētu pielāgoties dažādu nozaru attīstības tendencēm. Aptaujā uzsvērta ES ārējās tirdzniecības līgumu ģeopolitiskā nozīme – vēlētājiem šķiet svarīgi panākt vienošanos ar citām valstīm un reģioniem, taču vairāk «jātirgojas» par savu interešu aizstāvību, tai skaitā TTIP apspriešanas gaitā.
Visvairāk respondentu ASV redz kā ES partneri drošības jomā – 203 no 250, ekonomikā – 198 no 250, un izglītības jomā – 146 no 250. ES partnerību ar ASV liela daļa vēlētāju izprot kā iespējas attīstīt uzņēmējdarbības saites, tomēr vairākums vēlētos par to iegūt plašāku informāciju.
Savu zīmolu
Bija bažas, ka TTIP noslēgšanu varētu kavēt Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu, jo kampaņā viņš draudēja, ka sarunas būs jāsāk no jauna. Taču tagad jau paziņots, ka diskusijas tiks turpinātas. Jāpiebilst, ka ekonomiski D. Trampa uzvara pagaidām nav nākusi ASV par labu, jo pēc rezultātu paziņošanas krities dolāra kurss. Fosilo energoresursu lietotājiem tā ir laba ziņa, jo mazliet paildzinās lētākas naftas laikus.
Pārbaudījums demokrātijai bija ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma (CETA) parakstīšana. To aizkavēja Beļģijas federatīvā sistēma, proti, nelielā Valonijas reģiona parlaments sākumā balsoja pret to, tomēr valsts valdībai un ES pārstāvjiem izdevās vienoties par lēmuma maiņu.
Aptaujā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji no EP gaida jaunu tirgu apguvi, izveidojot vienotu ES tirdzniecības pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un sadarbības partneru datubāzi uzņēmējiem. Noderētu arī Latvijas Garantiju aģentūrai līdzīga institūcija ES mērogā, lai atbalstītu eksportu uz trešajām valstīm. Latvieši uzskata, ka vajadzētu stiprināt zīmolu «Made in European Union», lai atbalstītu ES uzņēmēju konkurētspēju globāli.
Sarunas var ievilkties
Respondenti atzina, ka Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES jeb «Brexit» izraisītā neziņa par ES nākotni ir kavēklis gan biznesa, gan izglītības plānos. Lai ES spētu veiksmīgi darboties pēc «Brexit», ir jāatrisina samilzušās problēmas ar imigrācijas krīzi un terorismu, kā arī jānodrošina, lai britu scenārijs neatkārtotos citās dalībvalstīs.
Sākotnējais satricinājums gan tagad apvienojis valstu pārstāvjus ES struktūrās – tas vairākkārt apliecināts dažādos forumos un no Latvijas deputātu puses. Neoficiāli avoti vēsta, ka «Brexit» nosacījumu apspriešanā ES, visticamāk, ieņems «cietu nostāju», proti, britiem neļaus saglabāt brīvu pieeju tirgum, negarantējot ieguldījumu kopējā tīklā un brīvu darbaspēka kustību. Sarunās paredzami vismaz divi raundi, un vērotāju prognozes rāda – tās varētu ievilkties gadiem.
EP informācijas biroja rīkotajā aptaujā no jūnija līdz septembrim piedalījās 250 Latvijas iedzīvotāji – pašvaldību, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un interešu grupu pārstāvji Rīgā un 29 citās apdzīvotās vietās, informē EP informācijas biroja pārstāve Signe Znotiņa-Znota. Aptaujā piedalījās vairāki Iecavas novada Zorģu bibliotēkas lasītāji. Līdzīga aptauja notiks arī nākamgad.
VIEDOKĻI
Artis Pabriks, EP deputāts:
– Jau parakstītā Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma, kā arī līdzīgas ES un ASV vienošanās noslēgšana ir jauna līmeņa starpkontinentālas sadarbības apliecinājums, kam lielākie pretinieki ir Krievija, Ķīna, Indija, jo tas vājina šo valstu pozīcijas globālajā ekonomikā.
Eiropiešiem šie līgumi nav jāuztver kā drauds, bet kā jauna iespēja, piemēram, turpmāk arī mazajiem Latvijas ražotājiem būs iespēja bez šķēršļiem piedāvāt savu unikālo produkciju aizokeāna valstī. Savukārt Kanādā varēs izmantot Eiropas standartus, piemēram, nelietot hormonus gaļas ražošanā.
Sandra Kalniete, EP deputāte:
– Lielbritānijas balsojums par «Brexit» ir saliedējis ES – sēdes parlamentā un padomē notiek ar daudz lielāku vienprātību nekā iepriekš, jo šķeļošie politiķi izmanto krietni mierīgāku retoriku. Neskaidrības rada tas, ka Lielbritānija joprojām ir pilntiesīga ES dalībniece, kaut arī pēc balsojuma atkāpās tās deleģētais komisārs. Briti vada vairākas nozīmīgas institūcijas, piemēram, iekšējā tirgus un drošības komiteju, kas ir ļoti svarīgas. Kā valsts, kas nobalsojusi par izstāšanos, var piedalīties nākamajās EP vēlēšanās un lemt par savienības nākotni? Nebūtu korekti pārejas posmā britiem ieņemt kādus amatus vai pārvēlēt amatpersonas. Šie jautājumi jāatrisina tuvākajā laikā.
Vēlētāji par Eiropas drošību. Kas, jūsuprāt, ir atbildīgs par ES, tajā skaitā Latvijas, drošību?
Avots: EP informācijas biroja aptauja.
