Spāņi nelabprāt atzīst, ka ES viņiem ir daudz sniegusi, taču ļoti labi apzinās visus labumus, kas veicina valsts strauju attīstību.
Spāņi nelabprāt atzīst, ka ES viņiem ir daudz sniegusi, taču ļoti labi apzinās visus labumus, kas veicina valsts strauju attīstību.
Dzīves vērtību centrā ikvienam Spānijas iedzīvotājam atrodas ģimene. Valstiskuma kopība Spānijā ir radusies visai vēlu.
Šeit valda spilgti izteikts lokālpatriotisms, norāda «Eiropas kustības Latvijā» dalībnieks Oļģerts Pavlovskis. No 1997. līdz 2001. gadam viņš bija Latvijas Republikas pilnvarotais vēstnieks Spānijas Karalistē. Pirms tam Oļģerts Pavlovskis ieņēma Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu valsts ministra amatu.
Uz tikšanos ar «Bauskas Dzīvi» diplomāts ieradās kopā ar dzīvesbiedri Astru. Viņa darbojas Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas valdē un bieži apmeklē Īslīces Sos ciematu. Pavlovski ir bijuši aculiecinieki milzīgajām pārmaiņām, ko Spānijā veicinājis valsts demokratizācijas process un nostiprinājusi iekļaušanās ES.
Drošības garantija
Ģenerāļa Franko brutālā režīma spaidos spāņi pavadīja 40 gadu. Oļģerts Pavlovskis uzsver, ka Spānijas pozīcijas pirms iestāšanās ES pat nevar salīdzināt ar pašreizējo situāciju Latvijā: «Valsts bija ļoti, ļoti nabadzīga. Es un Astra jaunībā bieži ceļojām pa Spāniju. Daudzās vietās valsts dienvidos nevarējām nokļūt, jo ceļi bija briesmīgi. Spānijas centieni sākt sarunas par iekļaušanos Eiropas Kopienā gluži vienkārši tika ignorēti. Tikai pēc Franko režīma krišanas valstij tika doti labvēlīgāki noteikumi.
Daudz svarīgāka par ekonomisko uzplaukumu Spānijai tolaik bija demokrātijas garantija. Tauta apzinājās, ka, iestājoties ES un NATO, atjaunot diktatūru būtu gandrīz neiespējami.»
Kad ģenerālis Franko 1975. gadā nomira, spāņi bija pārliecināti, ka pavisam drīz valsts tiks uzņemta ES, taču vajadzēja gaidīt krietnu laiku.
Govs joprojām savā vietā
Protams, Spānijas iedzīvotājiem šķita svarīga ne vien politiskā drošība, bet arī labvēlīgas pārmaiņas ekonomikā, kas atkal bija ilgi un pacietīgi jāgaida. «Tādas lietas nenotiek automātiski. Ievēlot demokrātisku valdību, ir naivi cerēt, ka tūdaļ iestāsies ekonomisks uzplaukums,» atzīst Oļģerts Pavlovskis.
Spānijas laukos ir ļoti daudz zemnieku sīksaimniecību. Dažos reģionos, kā, piemēram, Galīcijā, valsts ziemeļos, saimniekošanas struktūra ļoti atgādina Latvijā redzēto. Oļģerts Pavlovskis kājām ir mērojis simtiem kilometru pa svētceļnieku taku uz Santjago de Kompostela, lai gūtu priekšstatu par vienkāršo ļaužu dzīvi. Pirms uzdodu jautājumu, diplomāts mani jau ir apsteidzis: «Jūs noteikti gribat zināt, ko dara sīkzemnieks ar vienu govi pēc iestāšanās ES? Viņš dzīvo tieši tāpat kā agrāk – ir pastāvīgs klientu loks, kas pērk pienu, dārzeņus, augļus. Turpat atrodas lielas saimniecības un tirdzniecības centri, bet zemnieks savus klientus nezaudē, ja vien spēj piedāvāt īpašu servisu. Tas nav nekas cits kā individuāla pieeja katram pircējam un svaigi, kvalitatīvi produkti.»
Svarīga ir līdztiesība
Astras Pavlovskas vērojumos tiek akcentēti psiholoģiski faktori: «Spāņiem bija ļoti svarīgi, ka, iestājoties ES, viņi kļuva līdztiesīgi. Sešdesmitajos gados, kad valstij tika liegta iespēja iekļauties Eiropas kopējā tirgū, Spānija negaidīti uzvarēja «Eirovīzijas» konkursā. Drīz vien arī Madrides futbola komanda vairākas reizes ieguva Pasaules kausu. Tas atstāja milzīgu iespaidu uz spāņu pašapziņu. Viņi jau jutās kā Eiropā vai vismaz bija gatavi tajā iesoļot ar paceltu galvu.»
Iztaujāts par ES rezervēto attieksmi pret Spāniju pārejas periodā uz demokrātiju, Oļģerts Pavlovskis atbild: «Tika prognozēts, ka spāņi masveidā brauks meklēt darbu uz Angliju un Vāciju. Notika gluži pretēji – darba tīkotāji tagad brauc uz Spāniju kā plaukstošu valsti ar strauju attīstības gaitu un ideālu klimatu.»
Ņēmēji kļūst par devējiem
Spānija Franko diktatūras periodā 40 gadu dzīvoja izolācijā – paši ražoja, paši patērēja. Varbūt tagad izklauās neticami, taču vienīgā firma, ko pazina ārpus valsts robežām, bija «Chupa Chup», atceras Oļģerts Pavlovskis. Spāņi tagad investē līdzekļus ārvalstīs, no ņēmējiem kļūstot par devējiem.
Pirms iestāšanās ES Spānijas valdība piepeši attapās, ka vietējais darbaspēks diezin vai būs spējīgs konkurēt kopējā darba tirgū. Sākās pārrunas ar arodbiedrībām, darba devēju organizācijām. Tā ir ļoti nopietna problēma, uzskata diplomāts. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka nav nevienas valsts ES, kurā ieguvēji nebūtu jaunieši. Viņš piekrīt, ka lielākās raizes par nākotni ir pensionāriem.
Labumus neviens nepiedāvās
Diplomāts neraizējas, ka, Latvijai iestājoties ES, uz Rietumiem varētu doties liels skaits darba meklētāju. Viņaprāt, iespējas izmantos augsti kvalificēti informācijas tehnoloģiju un medicīnas speciālisti. Turpretī Astra Pavlovska domā: «Tie, kuri jau ir nolēmuši strādāt ārzemēs, turp dosies neatkarīgi no Latvijas iekļaušanās ES. Taču no savas pieredzes zinu, ka, darbojoties ārzemēs, nevar gūt tādu gandarīju- mu, kā strādājot savas tautas labā.»
Kamēr politiķi spriedelē par Latviju ES, ir pienācis pēdējais laiks sākt aktīvu darbību, uzskata Oļģerts Pavlovskis. Pats galvenais, viņaprāt, ir atrast labi izglītotus un strādīgus cilvēkus, kuri spētu ES aizstāvēt Latvijas intereses. «Neviens mums tos labumus nepiedāvās, pašiem vajadzēs prast paņemt. Katrā reģionā jau tagad vajadzētu būt Eiropas lietu koordinatoram un konsultantam, kurš regulāri dotos pie zemniekiem un uzņēmējiem, palīdzētu izstrādāt projektus un nokārtotu visas birokrātiskās formalitātes,» spriež diplomāts.
***
Uzziņai
Diktatoriskais Franko režīms Spānijā beidza pastāvēt 1975. gadā.
Pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas valstī notika 1977. gadā.
Valstī ir 17 reģionu. Katram ir savs parlaments un prezidents.
Sarunas par līdzdalību Eiropas Kopienā Spānija sāka risināt jau 1962. gadā.
Spānija tika uzņemta ES 1986. gadā.
Pašlaik ES informācijas centros Spānijā un citās ES struktūrās ir nodarbināti 200 speciālistu.
