Janvāra otrajā pusē rajona Tiesas zālē tika nolasīts spriedums Valērijam Voroncovam un Sergejam Voroncovam pēc vairākiem likumpantiem par svešas mantas un maksāšanas līdzekļu slepenu piesavināšanos un nelikumīgu izmantošanu.
Janvāra otrajā pusē rajona Tiesas zālē tika nolasīts spriedums Valērijam Voroncovam (dzim. 1985. g.) un Sergejam Voroncovam (dzim. 1986. g.) pēc vairākiem likumpantiem par svešas mantas un maksāšanas līdzekļu slepenu piesavināšanos un nelikumīgu izmantošanu.
Tiesājamie izraisa līdzjūtību
Šīs krimināllietas izskatīšana nebija sarežģīta, taču tiesai patērēja daudz laika. Lai izdibinātu patiesību, lietu izdevās pabeigt tikai piektajā piegājienā. Šoreiz pretēji ierastajam stereotipam, kad procesa dalībnieku simpātijas pelna cietušie, līdzjūtību izraisīja uz apsūdzēto sola sēdošie grūtdieņi – brālēni Voroncovi. Pērn, 18. janvārī, kad notika viņiem inkriminētās noziedzīgās nodarības, Sergejs vēl bija nepilngadīgs un kā bārenis dzīvoja bērnunamā “Annele”. Savukārt gadu vecākais Valērijs jau bija iekārtojies pastāvīgā darbā SIA “DUB”, kas veica celtniecības darbus Bauskas putnu fabrikā.
17. janvāra rītā no kādas attālākas pilsētas uzdzīvot Bauskas viesnīcā atbrauca Marina Hana un Leonīds Nekrašs. Marinai jau bija ģimene un bērni, tādēļ par satikšanās vietu tika izvēlēta pilsēta, kur viņus nepazina. Savukārt L. Nekrašs pie viena vēlējās apciemot Voroncovus, kuri bija nonākuši dzīves pabērnu lomā. Sergejs vēl atradās bērnunamā, bet Valērijs, būdams nepilngadīgs, bija jau vairākas reizes tiesāts un dažus gadus pavadījis Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Kā ciemiņi “pažēloja” bāreņus
Pēc L. Nekraša uzaicinājuma pirmais pie ciemiņiem ieradās Valērijs. Visa diena pagāja vienā dzeršanā, pudeles neskaitot. Arī Valērijs, kurš jau pats pelnīja, kopā ar ciemiņiem nodzēra savu grūtā darbā saņemto naudiņu. Kad vakarā ap plkst. 9 no bērnunama kompānijai pievienojās Sergejs, pārējie jau bija pamatīgi apreibuši, bet dzeršanu vēl turpināja. Pazudušo sievu pa viņas mobilo telefonu izmisīgi mēģināja sazvanīt vīrs, taču Marina vairs nebija spējīga sakarīgi runāt un to viņas vārdā darīja Sergejs. Piedāvājot dzeramo Sergejam, ciemiņiem nenāca prātā viņu pažēlot kā nepilngadīgu bērnunama audzēkni. Savukārt puika vēlējās tēlot pieaugušo un sāka iejusties kompānijā.
Kad visa skaidrā nauda bija nodzerta, M. Hana savu draugu un Valēriju sūtīja pēc naudas uz “Unibankas” automātu, nosaucot savas elektroniskās maksājumu kartes pinkodu. Piedzērušie vīrieši nespēja kodu iegaumēt, un arī šis pienākums tika uzticēts Sergejam. Pēc Marinas lūguma Sergejs no bankomāta izņēma 20 latus, kas tika pārvērsti alkoholā un uzkodās. Izdoto naudu viņš godīgi atdeva saimniecei. Naktī, izejot no viesnīcas, Valērija kabatās atradās Marinas mobilais telefons un maksāšanas kartes. Kā šī svešā manta nonākusi viņa rokās, Valērijs vairs neatcerējās, taču visu atdeva Sergejam. Tā kā Sergejs zināja Marinas kodu, Valērijs viņam ieteica noņemt no rēķina vēl naudu, jo savu jau bija kopā ar pārējiem nodzēris. Izņemtos 65 latus abi zēni sadalīja paši, bet Marinai nozagtās mantas Sergejs ielika galda atvilktnē.
Dzeršana turpinājās vēl 18. janvārī. Neviens no kompānijas vairs nebija spējīgs atcerēties, cik izdzerts un notērēts. Marina apvainoja Voroncovus, ka viņai nozagti 35 lati no somiņas, taču nespēja to pierādīt. Lai ieviestu skaidrību šajā lietā, Tiesai nācās izprasīt Marinas konta izlietojumu “Unibankā”, kā arī norēķinus par viesnīcas luksusnumura īri, par kuru nācās piemaksāt Valērijam. No sākotnējās civilprasības par 146,47 latu piedziņu no Voroncoviem čiks vien iznāca. Savās liecībās par nozagto naudu M. Hana bija pretrunīga un katrā pratināšanas reizē mainīja liecības, ko Tiesa izskaidroja ar izdzertā alkohola daudzumu. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka M. Hana un L. Nekrašs, piedzirdot savus paziņas, paši sekmēja noziegumu. Abi Voroncovi savu vainu atzina un nožēloja, labprātīgi daļēji sedzot cietušajai materiālos zaudējumus tādā apmērā, kādā to atzina Tiesa. Sergejs labprātīgi M. Hanai atdeva arī mobilo telefonu un maksājumu kartes.
Rūgtas paģiras pēc jautras uzdzīves
Pēc divām jautri pavadītām diennaktīm abus mīlniekus pārsteidza skarbā dzīves īstenība – paģiraini, bez naudas, telefona un maksāšanas līdzekļiem viņi atradās svešā pilsētā. Apvainojot Voroncovus zādzībā, M. Hana griezās pēc palīdzības policijas iecirknī. Pret abiem zēniem tika ierosināta krimināllieta. M. Hanai un L. Nekrašam piecas reizes nācās braukt no Cēsīm uz mūsu rajona Tiesu, lai iegūtu piespriestos 13,37 latus par maksājumu karšu atjaunošanu. Savukārt Voroncovi, pamudināti uz dzeršanu un piesavinoties svešu mantu, ieguva sodāmību – nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku.
