Maskavā rīt, 27. martā, notiks tas, kam bija jānotiek pirms vairāk nekā 10 gadiem – Latvija un Krievija parakstīs robežlīgumu.
Maskavā rīt, 27. martā, notiks tas, kam bija jānotiek pirms vairāk nekā 10 gadiem – Latvija un Krievija parakstīs robežlīgumu.
Tas ir ne tikai emocionāls, bet arī vēsturisks mirklis, kas gan tagad, gan nākotnē tiks dažādi vērtēts: Abrenes atslēgu labprātīga atdošana Maskavai, cerības uz jaunu, ekonomiskās sadarbības ēras sākšanos, noziedzīga Latvijas okupācijas pašnoliegšana un daudzi citi epiteti piedēvēti tam, ko rīt darīs premjers.
Piedāvājam dažas atziņas, kas būs arī dzirdamas TV raidījumā “Viss notiek”.
Latvieši – nenopietni
Vidusmēra politiķim Eiropā mēs liekamies ļoti nenopietni, jo vēl pirms pāris gadiem pieprasījām, lai Brisele kļūst par miertiesnesi mūsu un Krievijas robežstrīdā. Vairākus gadus Eiropas Savienība, ikreiz satiekot Putinu, atgādināja, ka bez Latvijas un Igaunijas robežlīgumiem bezvīzu režīms vai citas Krievijas vēlmes Eiropā nebūs piepildāmas. Tad Krievija it kā piekāpās, bet latvieši paši vairs negribēja parakstīt līgumu un pieņēma Deklarāciju, kas saērcināja Kremli.
Neiedziļinoties emocionālajā un tiesiskajā fonā, Eiropas krusttēvi noplātīja rokas – “Tie baltieši paši nezina, ko viņi grib!” Izgāžot Maskavas iecerēto parakstīšanas ceremoniju 2005. gada 9. maijā, mēs zaudējām Rietumu sabiedroto izprotošo un uzticamo aizmuguri. Tagad to vēl vairāk sabojājam, jo, pāris gadus izklaigājušies, latvieši klusiņām grasās parakstīt līgumu bez jebkādām deklarācijām. “Kāda jēga bija šitā šūmēties?” neizpratnē vaicā Eiroparlamenta vidusmēra politiķi.
Lietuvā nepriecāsies
Lai cik sarežģīta šī lieta būtu mums, Eiropas un Maskavas attiecībās neskaidrā robežlīnija ar Latviju un Igauniju vairs netiek saukta par šķērsli. Sarunas par krievu gāzes un naftas piegādēm notiek pilnā sparā. Rūgti, bet mūsu parakstu zem robežlīguma neapsveica pat mūsu bēdubrāļi – igauņi un lietuvieši.
“Man nešķiet, ka Lietuvā kāds par šo notikumu priecāsies, jo tas tika uzspiests Latvijai. Es uzskatu, ka Krievija to uzspieda un Latvija padevās. Mēs varam just tikai nožēlu,” intervijā televīzijas raidījumam “Viss notiek” saka Eiropas Parlamenta konservatīvo grupas deputāts, Lietuvas Seima bijušais priekšsēdētājs Vitauts Landsberģis. “Es esmu sarūgtināts par Latvijas politiķu kļūdām, kuras tika izdarītas pirms tam – kad es skatos uz deklarāciju, kas tagad ir atsaukta – labāk, ja tādas vispār nebūtu bijis. Tajā ir vienkāršas patiesības, kuras pati Latvija tagad noliedz. Tie ir juridiski un pat morāli jautājumi, kurus, šādi risinot, mūsu māsa Latvija sevi pazemo.”
Igauņi nezaudēšot lepnību
Tikmēr igauņu situācija, šķiet, ir vēl sliktāka nekā mūsu. Lai arī līgums 2005. gada maijā tika parakstīts, Rīgikogu, Igaunijas parlaments, to ratificējot, pieņēma līdzīgu deklarāciju, kādu Latvija bija pievienojusi vēl pirms parakstīšanas. Kremlis savu parakstu atsauca, bet no starptautisko tiesību viedokļa sanāk neparasts kāzuss: igauņiem ar krieviem robeža ir, bet krieviem ar igauņiem – nav. Krievi piedāvā sarunas sākt no jauna. Bet igauņi nolēmuši nezaudēt lepnību un teic, ka šādā situācijā var dzīvot kaut 100 gadu, jo uz savas pirmskara teritorijas atgūšanu Narvas un Pečoru apkaimēs viņi tāpat vairs necer.
Tiesa, no igauņu viedokļa skatoties, latviešiem pietrūcis lepnības situācijā, kad robežlīgums vairāk vajadzīgs Krievijai nekā Eiropai.
Igauņi viltīgi smīn par latviešu izrāvienu, jo paraksts uz robežlīguma ir tikai pirmais solis līguma ratifikācijā Krievijas Valsts Domē. Piemēram, lietuviešiem bija jāgaida seši gadi.
***
Raidījumu “Viss notiek” skatieties LTV1 šovakar, 26. martā, plkst. 21.55.
