Pavasaris jau klāt gan domās, gan darbos. Ne velti pavasari sauc par ziedoni. Sveicienus mums sūta daudzas pavasara puķes.
Pavasaris jau klāt gan domās, gan darbos. Ne velti pavasari sauc par ziedoni. Sveicienus mums sūta daudzas pavasara puķes. Tomēr pavasaris ir arī tas laiks, kad skatam paveras nekoptas ceļmalas, piesārņoti grāvji, nolaisti pagalmi. Tad optimisms izplēnē kūlas ugunsliesmu radītajos dūmos.
Ir jāpaņem tikai cimdi, jāsarīko talka un jādodas strādāt. Jā, pateikt to ir tik viegli, bet… Nav jau nemaz tik grūti arī izdarīt. Stelpes pamatskolas skolēni šo darbu veic jau vairākus gadus.
Kāds ieraudzīts skats lika aizdomāties par šo problēmu. Stelpe nebūt nav lielpilsēta, mēs dzīvojam laukos, kur cits citu pazīstam. Kā mēs attiecamies pret dabu, tā viņa – pret mums. Tieši vecāki lielākajai daļai bērnu ir audzinātāji, kuri jau bērnībā iemāca saudzēt dabu. Tomēr izrādās, ne vienmēr vecāki ir tie, no kuru darbiem varētu mācīties…
Kad pirms gada devos mājās no skolas, man garām pabrauca mašīna. Kāds pa auto logu šofera pusē turpat, teju Stelpes centrā, izmeta tukšu konservu kārbu. Palūkojoties uz mašīnu, sapratu, ka šis cilvēks ir Stelpē zināms vīrs. Šogad bija līdzīgs gadījums. Mājās iedama, iegāju veikalā. Tur pirms manis iepirkās šis pats vīrietis. Tā nu gadījās, ka pēc veikala apmeklējuma mums sanāca iet pa vienu ceļu. Viņš gāja man pa priekšu. Veikalā nopirktā saldējuma papīrs nokrita zemē. Zinu, ka aizrādīt vecākiem cilvēkiem nav pieklājīgi, taču šajā reizē es neizturēju un teicu: “Vai tas ir normāli? Skolēni pavasarī kops ceļmalas, vāks saldējumu papīrus, kurus ir nometuši pieaugušie.” Viņš pagriezās pret mani un uzkliedza: “Turi muti, krupi!” Ko gan es vēl varēju piebilst? Ceļā nokrita vēl kāds viņa mests papīrs. Sapratu, ka šādu cilvēku darbos nav ko skatīties un viņus pārmācīt arī vairs neviens nevarēs. Taču viņa bērni, tāpat kā pārējie, droši vien piedalīsies Stelpes pagasta apkārtnes sakopšanas talkā.
Talkas Stelpē vienmēr ir nesušas prieku un gandarījumu par paveikto. Cerēsim, ka arvien mazāk pagastā būs to, kas piesārņo vidi, kurā pašiem jādzīvo.
