Ilggadēja četrkājainā ģimenes mīluļa runča Leona aiziešana citos medību laukos kādai Bauskas novada ģimenei bijusi sāpīga un emociju pilna.
Lai gan dzīvnieks bijis cienījamā vecumā un pēdējā laikā lāgā vairs nav gribējis kustēties, saimnieki bija cerējuši, ka pavasara saulīti Leons vēl ieraudzīs. Taču vēlamajam nebija lemts piepildīties. Saime izlēmusi kustoni apglabāt turpat mājas pagalmā, netālu no jāņogu krūma. Tur pirms pāris gadiem guldīts arī uzticamais mājas sargs Rembo. Tagad ģimene atradusi informāciju, ka nemaz tā pašrocīgi, kur vēlas, nevar mājdzīvnieku aprakt. Latvijā pastāvot noteikumi, kas aizliedz suņus, kaķus, seskus apglabāt uz savu roku. Par noteikumu neievērošanu var piemērot sodu. «Kādēļ tad man liegts savā īpašumā apbedīt mājdzīvnieku? Vai kāda sērga no tā rodas? Kurš tad īsti var arī izkontrolēt, ko savā pagalmā darām?» neizpratnē ir saimnieki.
Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas pārstāve Irina Mincenberga apstiprināja, ka nereti mirušos mājdzīvniekus īpašnieki apglabā savā privātīpašumā, jo īpaši lauku reģionos, tomēr šāda rīcība nav atļauta. Administratīvo pārkāpuma kodeksa 108.2 pants par šādu rīcību paredz privātpersonai uzlikt naudas sodu 350 eiro apmērā, bet atkārtotā gadījumā – divreiz lielāku naudas sodu – 700 eiro.
I. Mincenberga uzsvēra, ka dzīvnieku līķi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek uzskatīti par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulas Nr. 1069/2009 nosacījumiem blakusprodukti iedalāmi īpašās kategorijās, kas atspoguļo nopietnības pakāpi, kādā šie blakusprodukti varētu apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī nosaka to likvidēšanas vai izmantošanas veidu. Lolojumdzīvnieku līķi tiek klasificēti kā pirmās kategorijas materiāls, un atbilstīgi ir noteiktas to likvidēšanas iespējas.
Normatīvie akti paredz – blakusproduktu īpašniekam bez liekas kavēšanās ir pienākums nodrošināt, ka ar tiem rīkojas saskaņā ar regulu, atbilstīgi tos savākt, glabāt, transportēt, likvidēt un iznīcināt. Dzīvnieka līķis jānogādā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītā vai reģistrētā uzņēmumā, kas organizē pirmās kategorijas blakusproduktu savākšanu, transportēšanu un likvidēšanu, vai reģistrētās dzīvnieku kapsētās.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 491 ikvienam suņa, kaķa vai seska īpašniekam savs mājdzīvnieks ir jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā (LDC), kā arī jāziņo dienestam, ja dzīvnieks ir miris. Par citiem mājdzīvniekiem šādu prasību nav. LDC piecu darbdienu laikā pēc dzīvnieka nāves ir jāziņo tikai par to mājdzīvnieku nāvi, kuri ir tikuši reģistrēti.
PVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere paskaidroja, ka Latvijā mājas un istabas dzīvnieku īpašniekiem mīluļa nāves gadījumā ir vairākas iespējas – sazināties ar SIA «Reneta» vai SIA «Baltic Trade», kas nogādās uz atzītām iekārtām dzīvnieku līķu likvidēšanai. SIA «Cremo» var dzīvnieku kremēt vai arī, ja šis variants nešķiet piemērots, apbedīt kustoni šim mērķiem paredzētā reģistrētā dzīvnieku kapsētā. Bauskas un apkārtējos novados šādu kapsētu nav.
Latvijā ir reģistrētas trīs dzīvnieku kapsētas – Babītes novadā SIA «1960» piederošie «Citi medību lauki», Priekules novadā SIA «Kurzemes gaļsaimnieks» kapsēta, kā arī līdzīga vieta Cēsu novadā. Divas ir pieejamas iedzīvotājiem – Babītes un Cēsu novadā. SIA «Kurzemes gaļsaimnieks» ir reģistrējusi dzīvnieku kapsētu, taču tā sadarbojas tikai ar novada pašvaldības uzņēmumu, kurš ir atbildīgs par dzīvnieku līķu savākšanu un aprakšanu, ja ir bezsaimnieku vai veterinārajās klīnikās iemidzinātie un mirušie dzīvnieki.
Uz jautājumu, vai mūspusē kāda persona ir sodīta par šādu nelikumīgu rīcību, I. Mincenberga nevarēja atbildēt, norādot – tas ir Valsts policijas kompetencē.
