Izpildot vairāku lasītāju lūgumu, «Bauskas Dzīve» lūdza juristi Sandru Bleivi izskaidrot, kad, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, uzņēmums atzīstams par maksātnespējīgu.
Izpildot vairāku lasītāju lūgumu, «Bauskas Dzīve» lūdza juristi Sandru Bleivi izskaidrot, kad, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, uzņēmums atzīstams par maksātnespējīgu. Kā kreditori – juridiskas vai fiziskas personas, ar kurām uzņēmums nav norēķinājies (valsts budžets, darbinieki, izejvielu piegādātāji, banku iestādes, kurās saņemts aizdevums u. c.), – var cerēt atgūt naudu.
Likumā ir norādītas maksātnespējas trīs pazīmes. Kādas tās ir?
– Pirmā: ja parādnieks ne-spēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parādu saistības. Otrā – ja parādnieks ir pārtraucis kārtot savas parādu saistības, kam ir iestājies izpildes termiņš. Pie šīs pazīmes jāpiebilst, ka obligāti iepriekš jābūt izsūtītam pretenziju rakstam un brīdinājumam, ka nenorēķinoties tiks ierosināta prasība tiesā. Trešā pazīme – ja parādnieka saistības ar kreditoriem pārsniedz tā aktīvus (naudas līdzekļus, kas ir apgrozībā).
Ja kāda no šīm pazīmēm tiek konstatēta, tiesa uzņēmu-mu var atzīt par maksātnespējīgu un nozīmēt administratoru, juristu, kurš vienīgais tiesīgs veikt turpmāko darbību.
Vai pieļaujams, ka par maksātnespējīgu atzīta uzņēmuma vadība veic ra-žotņu vai mantas izpārdošanu, iznomāšanu, citas darbības, kuru rezultātā notiek īpašnieka maiņa?
– Likums paredz, ka no brī-ža, kad stājas spēkā tiesas spriedums par maksātnespējas atzīšanu, ar visu šī uzņēmuma mantu rīkojas administrators, kurš tiesīgs ar šo mantu rīkoties likuma ietvaros – pārdot, iznomāt un tamlīdzīgi, ja tas ir kreditoru interesēs.
Mantas atsavināšanu drīkst veikt tikai tad, kad jau kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Likumā paredzēts, kā var atzīt par spēkā neeso-šiem darījumus, ko uzņēmuma vadība veikusi laikposmā no brīža, kad kāds kreditors ir iesniedzis tiesā prasību atzīt uz-ņēmumu par maksātnespējīgu, līdz dienai, kad tiesas lēmums stājies spēkā. Tas attiecas pat uz darījumiem, kuri noslēgti piecu gadu laikā pirms maksāt-nespējas atzīšanas dienas, ja, izmeklējot apstākļus, tiek apstip-rināta apzināta novešana līdz bankrotam.
Kad tiek sasaukta kreditoru sapulce?
– Procesa norises kārtība ir šāda. Vispirms kāds iesniedz tiesā prasību – ierosināt lietu par maksātnespējas fakta atzīšanu. Kad pieņemts tiesas spriedums, laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publicē sludinājumu, aicinot kreditorus trīs mēnešu laikā pieteikt savas pretenzijas.
Šis termiņš jāievēro, jo pēc tam iesniegtās pretenzijas var neņemt vērā. Katram savas pretenzijas jāpiesaka pašam, bet tas nenozīmē, ka jābrauc uz administratora kantori Rīgā. Minētajā sludinājumā norādīta adrese, uz kuru ierakstītā vēs-tulē jānosūta kreditora pietei-kums, norādot prasīto summu, fiziskās vai juridiskās personas datus, pievienojot dokumenta (kvīts) kopiju, kas apliecina notikušo darījumu.
uu Kas notiek pēc trim mēnešiem?
– Pēc šī termiņa sasauc pirmo kreditoru sapulci, kurā apstiprina saņemtās prasības un kopīgi lemj, ko darīt tālāk. Iespējami trīs varianti – mierizlīgums, uzņēmuma sanācija vai bankrota procedūras uzsākšana. Ja vienojas par bankrotu, mantas izpārdošanu, šis lē-mums jāapstiprina tiesā un tikai tad var pārdot mantu.
uu Pēc cik ilga laika kre-ditori var cerēt atgūt līdzek-ļus?
– Jāteic, ka tas nenotiek ne dažu dienu, ne mēnešu laikā. Likums nosaka: kam jāatlī-dzina pirmajā, kam tālākajā kārtā. Prakse liecina, ka prasītājiem izdodas atgūt tikai daļu līdzekļu. Šī cīņa prasa laiku un līdzekļus, jo arī par katru prasības pieteikumu tiesā ir jāmaksā valsts nodeva.
