Šodien Svitenes pagasta Kožeļu mājās svētku tortē degs 80 sveču liesmiņas. Apaļajā jubilejā tiks sumināts mākslinieks Harijs Purviņš.
Šodien Svitenes pagasta Kožeļu mājās svētku tortē degs 80 sveču liesmiņas. Apaļajā jubilejā tiks sumināts mākslinieks Harijs Purviņš.
Krāso ar dabas veltēm
Harijs Purviņš mākslas pasaules īpatnējo elpu apjautis pakāpeniski. «No sešu gadu vecuma es braucu tēvam līdzi uz Valsts Mākslas muzeju. Man bija grūti saprast, kāpēc viņš tik ļoti apbrīno mākslas darbus. Tajos brīžos es atcerējos, cik apskaidrota seja tēvam ir pie Dievgalda. Tieši tāds viņš izskatījās pēc izstāžu apmeklējumiem,» stāsta Harijs Purviņš. «Reiz es nopētīju mākslinieku, kuram galvā bija melna berete un rokās apaļš dēlis ar krāsām. Atklājās, ka tas ir ainavu gleznotājs Vilhelms Purvītis. Beidzot man bija pilnīgi skaidrs, ka tā ir citāda, gaismas pielieta pasaule.» Viņā degusi vēlēšanās – kaut es tur varētu būt.
Brīvajos brīžos Harijs Purviņš iepazinis antīko filosofiju un meklējis neparastus dabas nostūrus, kur ļauties plašiem zīmuļa vilcieniem. Viņš pat braucis uz Zālītes pagasta mežiem zīmēt staltās egles. Zēna darbi bijuši krāsaini, jo atsevišķas vietas viņš ierīvējis ar zaļām koku lapām un ziedlapiņām.
Jubilārs tagad smej: kad stājos Mākslas akadēmijā, klātesošie labi novērtēja manu darbu un domāja, ka es esmu mācījies pie kāda slavena mākslinieka.
Radošās naktis
Jau studiju gados Harijs Purviņš sapratis: «Lai radītu labu mākslas darbu, iekšēji ir jādeg, un tās brīžiem ir lielas mokas. Tāpēc arī mākslinieki atšķiras no citiem cilvēkiem.» Viņaprāt, pašreizējā postmodernisma māksla ir nabadzības apliecinājums. Īstu mākslas darbu raksturojot saturs, kas rada pārdzīvojumus.
Daudz negulētu nakšu Harijs Purviņš piedzīvojis, kad strādājis izdevniecībā «Liesma» par māksliniecisko redaktoru. Līdztekus darbam viņš zīmējis ekslibrus un ilustrējis grāmatas grafikas tehnikā. Izlasījis kāda rakstnieka vai dzejnieka darbu, viņš sēdējis un prātojis. Pulkstenis jau sitis nākamo stundu, bet nekā. Līdz negaidot ideja «ieskrējusi» prātā.
Mākslinieks ir iepazinis daudzus kultūras cilvēkus, tomēr tikai dažus viņš izcili vērtē. Dzejniece Paulīna Bārda ar smalko uzvedību vienmēr izcēlusies ļaužu vidū. Harijs Purviņš ilustrējis viņas dzejoļu krājumu «Vanadziņš un mazputniņi». Arī rakstnieka Laimoņa Vāczemnieka pārdomu dzeja esot viņam tuva.
Lielā vēlēšanās
Jubilārs labi iepazinis Sviteni, jo tur dzimis, aizvadījis daudzus gadus, tur nolūkojis dzīvesbiedri Laimdotu. Laulībā jau pagājuši 52 gadi. Abas meitas no tēva mantojušas īpašo pasaules skatījumu. Vecākā, Mārīte, maza būdama, raudājusi, kad nemācējusi identiski pārzīmēt Lāčplēsi no Ģirta Vilka darba. Tēvs mazliet palīdzējis, līdz ceļš uz mākslu bija sācies. Grafiķe Mārīte Siliņa absolvējusi Mākslas akadēmiju, bijusi viena no labākajām studentēm. Otra meita, Dzirkstīte, izvēlējusies mākslas pedagoģes profesiju. Pašlaik abas dzīvo Rīgā.
Ikdienas pastaigas pa bedrainajiem lauku ceļiem radot iekšēju sakārtotību, jo daba veicinot harmoniju. Pārcilājot savus darbus, mākslinieks kavējas pagātnes atmiņās, kad māksla tikusi vairāk novērtēta. Un Harijam Purviņam ir liela vēlēšanās, kaut tā būtu arī tagad.
