Atvainojos, esmu audzināts citādi un publiski apzīmējumu «vecs muļķis» savas Valsts prezidentam diezin vai spētu pateikt. Taču pēdējo dienu laikā virtuālā vide ir pārpildīta ar šādiem un vēl skarbākiem veltījumiem Andrim Bērziņam.Pieļauju, ka internetā žulti gāž liela daļa nelīdzsvarotu, zemi izglītotu un kulturāli komunicēt nespējīgu personu. Tomēr jāsaprot, ka ir arī daudzi vērā ņemami ļaudis, kuri virtuālajā vidē pauž kritiku. Diemžēl realitāte ir tāda, ka nepilnu divu nedēļu laikā nu jau otro reizi valsts pirmais cilvēks nonāk plašsaziņas līdzekļu un iedzīvotāju uzmanības lokā tieši ar savas rīcības un attieksmes negatīvajām izpausmēm. Pirmajā skolas dienā viņš piedraudējis sist televīzijas operatoru, bet 11. septembrī oficiālajā preses konferencē kopā ar Turkmenistānas prezidentu mūsējais konsekventi savu turkmēņu kolēģi sauca par Turcijas prezidentu.Nesavaldība, nespēja koncentrēties, neprasme skaidri un pārliecinoši paust savu viedokli – diemžēl tā atklājas Latvijas Valsts prezidents. Klausoties kādu radio interviju, pārliecinājos, cik nabadzīgs ir prezidenta vārdu krājums, vienkāršotas teikumu veidošanas spējas. Arī vēstījuma saturs sekls.Šo uzskaitījumu veidojot, kļūst arvien skumīgāks noskaņojums. Es tomēr esmu pozitīvi tendēts visā, kas saistās ar Latvijas valsti. Tā ir mana, vienīgā, vislabākā, visskaistākā… Tādēļ uzskatu, ka šīs valsts pirmās personas īpašību kopumā jābūt gan intelektam, gan spējai savaldīties. Vai tiešām esam pelnījuši tādu prezidentu, par kuru mums tik bieži nākas kaunēties?
