Novembrī, kad visu pārņem rudens pelēcība un tumsa, kad saule gaužām skopa, klāt Latvijas valsts svētku mēnesis.
Novembrī, kad visu pārņem rudens pelēcība un tumsa, kad saule gaužām skopa, klāt Latvijas valsts svētku mēnesis. Tas ir laiks, kad uzplaiksnī piemiņas svecītes, kad piestājam un pārdomājam par sevi un sabiedrību, par varu un mūsu priekšstāvjiem valsts lietu lemšanā. Nebūs tā reize, kad sacīšu vārdus par politiskajām norisēm, jo pēdējā laikā tik daudz šī tēma vētīta. Manās pārdomās būs tas, kā protam svētkos sacīt paldies, kā spējam pamodināt sirdsbalsi.
Atceros Bauskas rajona Padomes pērn organizēto sarīkojumu Rundāles pilī. Aizkustināja saviļņojums, kāds bija ļaudīm, ko katra pašvaldība izvirzīja godināšanai par mūža veikumu vai aktīvu darbu. Rūdolfs Saulājs, Miervaldis Andrušēvics, Jozefīna Līdaka – tā pa vienam no katra pagasta. Manuprāt, šādi svētki ir vajadzīgi, ne jau vienmēr tiem jānotiek pilī. Taču šogad pašvaldību vadītāju aptaujā noskaidrojies, ka tik liels sarīkojums nebūtu vēlams. Rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova pieļāva – rajona pašvaldības godinājumu varētu piešķirt vietvaru izvirzītajām personībām. Žēl, ka tikai tā, jo paldies sacījums var būt ļoti dažādi piepildīts.
Iecavas novadā kopš 1995. gada vietējos aktīvākos un sabiedrībā novērtētus iecavniekus nominē gada cilvēka titulam. Saskaņā ar īpašu nolikumu šim nosaukumam kandidātus var pieteikt iestādes, uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas, arī privātpersonas. Pašvaldības kancelejā uzzināju, ka šogad ir pieteiktas trīs kandidatūras, bet aizgājušajos gados kopumā sumināti 44 iecavnieki, dažādu profesiju pārstāvji, viņu vidū arī mediķi, sportisti, cilvēki, kuri ko nozīmīgu veikuši konkrētajā gadā vai arī ilgākā laika ritumā. Manuprāt, ļoti jauka tradīcija, kurā līdzsvarota morāla un arī materiāla pateicība.
Codes pagastā jau trešo reizi noteiks gada cilvēku. Pašvaldības kultūras darba organizatore Solvita Rotberga uzsver, ka tā ir iespēja codiešiem balsot par, viņuprāt, nozīmīgu personību. Valsts svētku svinībās apsveiks gan gada cilvēku, gan sakoptāko sētu īpašniekus. Divas iepriekš pieminētās nav vienīgās pašvaldības, kurās novērtē un izceļ saviešus. Ir vērts sacīt vairāk labu vārdu, tencināt ļaudis par viņu labajiem darbiem. Tas spēcina, kad tumšais laiks mazina garīgo izturību. Protams, mūsu pašvaldību darbinieku izdoma, attieksme arī noteic, kādi izdodas svētki un kā tos svinam.
