Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Šveices vēstniecības pārstāvji otrdien, 24. martā, apmeklēja Bauskas novadu.
Bauskā viņi iepazinās ar diviem uzņēmējiem, kuri biznesa attīstībā izmantojuši finanšu palīdzības programmu «Altum», ko nodrošina Latvijas un Šveices valdības piešķirtie līdzekļi.
Bez birokrātijas
Individuālā darba veicējs Uģis Skuja pirms neilga laika atgriezies no Anglijas. Tur viņš trīs gadus strādājis, remontējot automobiļus.
Sākot savu uzņēmējdarbību Bauskā, 2013. gadā nolēmis izmantot finanšu atbalstu. «Biju daudz dzirdējis par birokrātiju, kāda valda, cenšoties iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tādēļ pāris mēnešu darbs ar «Altum» šķita ļoti vienkāršs. Nebija grūti sakārtot dokumentus un iegūt kredītu. Naudu izmantoju ēkas iegādei autoremonta darbu veikšanai. Tā tomēr ir cita lieta – strādāt telpās, kas pieder pašam, nevis īrēt,» skaidro U. Skuja.
«Altum» Jelgavas filiāles kreditēšanas projektu vadītāja Marita Jirgensone «Bauskas Dzīvei» atzina – par kredīta piešķiršanu Uģim Skujam nav bijis ilgi jāšaubās. Vīrietis labi pārzinājis jomu, kurā vēlējies izvērst savu komercdarbību, viņam bijis kārtīgi sagatavots biznesa plāns. Pagaidām nav problēmu ar kredīta atmaksu.
Sliktie ceļi
Finanšu palīdzības programmā «Altum» mikrokreditēšanas programmu nodrošina Latvijas un Šveices valdības piešķirtais finansējums. Šveices pārstāvji interesējās, kā uzņēmēji ne tikai sākuši savu biznesu, bet arī kādi ir nākotnes plāni. Skumji ironiska izskanēja autoservisā paustā atziņa, ka Latvijas ceļi ir tik slikti, ka mašīnu remontētājiem darba netrūks.
Apmeklējot Vijas Kalniņas vadīto SIA «Vi un Ka», ārzemnieki interesējās, vai tas ir ģimenes bizness. «Viņiem nav viegli saprast, ka ģimenes tradīcijas uzņēmējdarbībā mums vēl veidojas. Privātbizness Latvijā attīstās tikai no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem,» situāciju skaidroja Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone.
Nobrauc 90 kilometrus
Šveicieši bija ieinteresēti apmeklēt Vecsaules pagasta Ozolaines pamatskolu. Šī ir viena no divām Bauskas novada izglītības iestādēm, kur skolēnu pārvadājumiem izmanto ar Šveices valdības atbalstu 2010. gada rudenī iegādātos autobusus. Šoferis Roberts Maldutis par četrus gadus veco oranžo busu izsakās tikai pozitīvi. Dienā ar to tiek nobraukti apmēram 90 kilometru. No tiem 20 kilometrus var rullēt pa asfaltu, pārējais ir grantsceļš: «Līdz šim autobuss mūsu zemesceļus izturējis labi. Būtu vairāk mums asfalta, busiņš kalpotu daudz ilgāk,» spriež R. Maldutis.
Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula viesiem pastāstīja, ka sava autobusa izmantošana skolai ir daudz ērtāka un lētāka nekā būtu tā īre. Otrs Šveices dāvātais autobuss vadā Īslīces vidusskolas audzēkņus. Arī I. Tijone atzina, ka pašvaldībai ērtāk un izdevīgāk ir nodrošināt pārvadājumus ar saviem autobusiem nekā izmantot ārpakalpojumus.
Delegācija apmeklēja arī Gailīšu pagastu. Te Pamūšas speciālajā internātpamatskolā ar šveiciešu atbalstu ierīkotas ugunsdrošības sistēmas. Ieguldot teju 21 tūkstoti eiro, ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija, automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma un izgaismotas izeju un evakuācijas kustības virzienu zīmes. Līdzīgi 2013. gadā aprīkota arī Mežotnes internātvidusskola.
