Mazliet mīlestības rudenī
«Rudens kā rudens
biezie un gājputni
laižas uz Nīlu
tu esi mans draugs
un tevi
es mazliet mīlu…»
Renārs Kaupers
Tieši pirms desmit gadiem grupas «Prāta vētra» Latvijas koncertturnejā vasarā pirmo reizi izskanēja Renāra Kaupera dziesma «Rudens». Mazliet vēlāk – nu jau tā paša gada rudenī – melodiju vairākas reizes dienā atskaņoja visi mūsu radiokanāli. Jau pirmajā mirklī dziesma mani kaut kā aizķēra, ievibrēja kādu stīgu. Joprojām melodiju «Rudens» nespēju klausīties bez šīm vibrācijām.
Smeldzīgajos un skaistajos Lat-vijas rudeņos nu jau desmit gadu mani silda viena vienīga frāze: «Tu esi mans draugs, un tevi es mazliet mīlu…» Tas nav nekāds apsolījums, arī attiecības tās nav, bet netverams, maigs splīns, kas iezīmē robežu starp saules pielieto vasaru un rudens apcerīgumu. Rudenī mani visvairāk silda nevis kamīns vai sveču ugunis, bet gan vasarā sastaptie un iepazītie cilvēki. Tādu mums katram noteikti ir daudz, bet ļoti īpaši ir daži, kas pieskārušies sirdij ar gājputna glāsmaino spārnu, paši varbūt neapzinoties.
Šovasar Rīgas draugi lūdza mani pavadīt savu Jeruzalemes radu pāri uz Bauskas un Rundāles pili. Ar sievieti Latvijā jau biju vienreiz tiku-sies, sajutos apburta. Izrādījās, ka, dzīvodamas pasaules dažādās malās, lasām vienas un tās pašas grāmatas, mūs vieno arī kopīgas intereses mākslā. Bet viņš – sievietes vīrs Vlads, pasaulslavenas mikroshēmu ražošanas kompānijas vadošais programmētājs Izraēlā, viens no šīs sistēmas guru, Latvijā bija pirmo reizi.
Ar savu lielo, skaisto plaukstu viņš glāstīja Bauskas pils grubuļainās sienas, sacīdams: «Es jūtu, kā tas varēja būt. Neko nestāstiet! Ļaujiet man izjust!» Pusdienās armēņu krodziņā Vlads bija tieši tāds pats kā mēs, pārējie, – tērzējām it kā ne par ko, bet bija jauki.
Rundāles pils vispār varētu ne-būt, ja vien ne Baltā zāle… Stundām Vlads pētīja skulpturālās apdares katru sižetu gluži kā mazs bērns. Priecājās, pārdzīvoja, sajūsminājās. Lūdza, lai nekomentējam, nerunājam. Viņš pasauli uztver kā radīšanas pirmajā dienā, man šķiet. Un es viņu mazliet mīlu…