Pašiem izaudzēt dārzeņus un izravēt dārzu, apkopt un pabarot mājdzīvniekus – tie ir tikai daži no darbiem, ko apgūst organizācijas «Latvijas Mazpulki» biedri.
Pirmajā brīdī šķiet, ka dalība šajā organizācijā vēlama pilsētas bērniem, lai viņiem būtu iespēja vasarā vairāk laika pavadīt svaigā gaisā un arī apgūt zemes darbu iemaņas, mācīties sadzīvot ar dabu.
Zemes kopšana aizmirsusies
«Tas ir maldīgs pieņēmums, ka, dzīvojot laukos, bērni iemācās dažādus lauku darbus. Laukos tagad ir maz ģimeņu, kurām ir savs dārziņš, kur briest dārzeņi un ogas. Bieži ir gadījumi, kad bērni iesaistās mazpulku aktivitātēs un pēc tam rosina vecākus pievērsties zemes darbiem,» situāciju laukos raksturo Bauskas novada Mežgaļu pamatskolas direktore Solvita Putele. Mežgaļu skola, kā arī Vecumnieku novada bijusī Bārbeles pamatskola ir divas vietas, kur mūspuses novados darbojas biedrības «Latvijas Mazpulki» vietējās organizācijas.
Skola slēgta
Situācija Bārbelē nav viegla, jo 2012. gada rudenī skolu slēdza. Tomēr mazpulku vadītājs, bijušais vēstures skolotājs Voldemārs Barens, nepameta iesākto, neaizmirsa audzēkņus. Joprojām skolas telpās pagasta mazpulcēniem ir iespēja tikties un darboties. Izpausmes formas ir dažādas. Pirms diviem gadiem novembrī Mārtiņdienas svinībās Bārbelē Voldemārs Barens un viņa vadītie mazpulcēni sanākušajiem dalīja pašu darinātas sarkanbaltsarkanas papīra piespraudes, ko novembra svētku laikā nēsāt pie apģērba. Šogad bārbelieši bija pasākuma «Latviešu karavīrs laikmeta griežos» dalībnieki Bauskā, kur tieši viņiem bija uzticēts Korfa dārzā iestādīt piemiņas koku.
Mežgaļos mazpulcēni darbojas mērķtiecīgi un interesanti. Pagājušā gadsimta beigās, kad Latvijā atjaunojās mazpulku kustība, Mežgaļos to aizsāka skolotājas Kristīne Romānova un Mārīte Birzniece. Tad uz brīdi kustība apsīka, līdz 2012. gadā skolā sāka strādāt skolotāja Dace Kalniņa. Viņa atjaunoja šo kustību, cenšoties ar katru nākamo gadu darbību izvērst un pilnveidot.
Ieaudzina akurātumu
Vecāki to uztvēra kā vēl vienu iespēju bērniem dažādot brīvā laika piepildi. Dace atceras kādas mammas pārsteiguma pilno atziņu: «Es nekad nebiju domājusi, ka mana meita ņems rokās lāpstu un raks zemi!»
Savukārt Inga Pātaga stāsta, kā meitai Martai bija jāaudzē kartupeļi. Viņai vajadzēja salīdzināt, kāda ir raža no kartupeļiem, kas pavasarī iestādīti veseli un kas zemē likti pārgriezti. «Katru dienu padarītais un novērotais bija jāpieraksta, jāsalīdzina pārmaiņas, pēc tam jāvērtē rezultāti. Dažreiz man arī nācās Martu paskubināt, lai neaizmirst visu vajadzīgo izdarīt. Viņa iemācījās rakstīt un noformēt atskaites par paveikto projektā. Veicot šos darbus, Marta izkopa akurātumu un pienākuma apziņu,» stāsta Inga Pātaga.
Regija Slavinska, 6. klases skolniece, mazpulkā darbojas jau trešo gadu. «Bauskas Dzīvei» meitene pastāstīja, ka interesants bija kartupeļu audzēšanas projekts. Tāpat viņa ir priecīga par mazpulku nometnē Neretā pavadīto laiku. «Ne visi uzdevumi ir viegli. Sarežģīta ir projekta noformēšana, atskaites gatavošana. Taču man tas patīk,» teic R. Slavinska.
Ķīmiju neizmanto
«Lauku bērni brīvajā laikā varbūt pat vairāk sēž pie datora nekā pilsētnieki, jo izklaides un savu talantu izkopšanas iespēju te ir mazāk. Mazpulcēniem jāveic dažādi uzdevumi. Arvien vairāk tos saistām ar ekoloģiskā, «zaļā» dzīvesveida popularizēšanu. Kad audzējām kartupeļus, mācījāmies kaitēkļus apkarot ar dabas līdzekļiem, neizmantojot ķīmiju. Pupu audzēšanā talkā ņēmām īpašo slieku kompostu. Pētījām notiekošo, salīdzinājām ražu un bijām priecīgi, ka labus rezultātus sasniedzām bez ķīmijas preparātu izmantošanas,» stāsta D. Kalniņa.
Skolotāja piebilst, ka mazpulcēniem dažādi darbiņi veicami ne tikai vasarā. Arī mācību gada laikā bērni regulāri satiekas. Rudenī un pavasarī strādā, lai uzpostu skolas apkārtni. Kopīgi tiek gatavoti apsveikumi svētkos, rotājumi skolas telpām, ziemā bērni dodas pārgājienos ar slēpēm.
Īpaši aizrautīgi laiks aizrit mazpulcēnu nometnēs. Aizvadītajā vasarā Mežgaļu skolēni kopā ar līdzaudžiem piedalījās nometnē Valdemārpilī. Piecas diennaktis visi dzīvoja teltīs, apguva prasmes būt patstāvīgiem, sakopt visu ap sevi un veidot kārtīgu, jauku vidi, sadarboties, iztikt bez vecāku klātbūtnes un uzraudzības.
Pagājušā mācību gada noslēgumā Mežgaļu mazpulcēni piedalījās salidojumā Rīgā, kur līdzās citām aktivitātēm skolēniem vajadzēja strādāt, lai sakoptu Saules dārzu. Šī gada novembrī skolēni iesaistījās patriotiskā pasākumā «Latviešu karavīrs laikmeta griežos» Bauskā.
Kas ir mazpulki?
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs, jo 19. gadsimta beigās amerikāņi secināja, ka lauku jaunatnes organizēšana klubos nes bagātīgus augļus. Meitenes mācījās rokdarbus un ēdienu gatavošanu, bet zēni – jaunākās metodes lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku audzēšanā.
Organizācija «Latvijas Mazpulki» dibināta 1929. gadā. Tā darbojās ne tikai laukos, bet arī pilsētās. Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību. Galvenā ideja bija iemācīt saprast, ka, strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā.
Organizācija «Latvijas Mazpulki» par savu emblēmu pieņēma četrlapu āboliņa lapu, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme. Šīs četras lapiņas nozīmē:
prātu, kas ziedojams skaidrām domām;
sirdi, ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai;
rokas, lai darītu labākus darbus;
veselību, kas ir cilvēka dārgākā manta, ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei – Latvijai.
Avots: mazpulks.lv.
