Pusotrā nedēļā trīs smagas avārijas, divi bojā gājušie, pieci smagi ievainoti. Visi jauni cilvēki.
Pusotrā nedēļā trīs smagas avārijas, divi bojā gājušie, pieci smagi ievainoti. Visi jauni cilvēki. Pēkšņi katram un viņu tuviniekiem sākusies traģēdija, kas ietekmēs visu mūžu. Šī melnā statistika gluži vienkārši neļauj klusēt, kaut arī sleju bija iecerēts rakstīt par citu tēmu. Mēs, laikraksta veidotāji, ne reizi vien esam domājuši un arī rīkojušies, lai mēģinātu šo drūmo statistiku ietekmēt. 13. jūlija laikraksta numurā pirmajā lappusē ievietojām fotoattēlu, kurā redzams avārijā bojāts automobilis. Informējam par nelaimes gadījumiem, cerēdami, ka šādas ziņas tomēr liek apsvērt, kas var notikt, pirms tver rokās auto stūri, būdams reibumā. Vēl satraucošāk, ka arī sievietes vada mašīnas, būdamas iereibušas. Par to “Bauskas Dzīve” rakstīja trešdienas, 20. jūlija, numurā. Diemžēl arī šodienas, 22. jūlija, izdevumā ievietotā informācija par avārijām nekliedē satraukumu.
Cēloņus var meklēt dažādi. Mediķe Mirdza Brazovska, runājot par pusaudžiem un gados jauniem cilvēkiem, kuri mašīnā bija kopā 19. jūlijā, akcentē vienu domu. Daktere saka: “Man ir pārāk maz informācijas par šo gadījumu, bet jaunieši mēdz būt pārliecināti – kaut kas slikts var notikt ar visiem citiem, bet nevis ar viņiem pašiem. Kamēr nelaime nav skārusi kādu no tuvākās apkārtnes, viņi to neattiecina uz sevi. Viņu informācijas telpa nav pietiekami plaša. Un vēl – tādā vecumā nespēj domāt uz priekšu, bet par šo brīdi, nav arī baiļu. Tās rodas reizē ar pieredzi.”
Man šīs atziņas gribas papildināt ar vēl ko. Un tā ir visatļautība, kurai neiedomājami daudz veidu. Uz autoceļiem tā izpaužas tāpat kā citās norisēs, kuru sekas nav tik traģiskas. Reizēm ir gribējies pierakstīt agresīvo autovadītāju numurus un ziņot par viņiem Ceļu policijai. Nezinu, kādi mēri ir vajadzīgi, lai Latvijas satiksmes artērijas nebūtu pēdējais ceļš tik daudziem cilvēkiem. Varbūt katram jāatceras kāda mūsu rajona ilggadēja ceļu policista prātula –, jau iekāpjot mašīnā, esi kopā ar risku. Iespējams, tas arī disciplinētu.
Rundāles pagastā, kur dzīvo bojā gājušā zēna ģimene, ir saprotoši un atsaucīgi uzņēmēji, kas palīdz šajā traģiskajā brīdī. Sniedz materiālu atbalstu, gādā par transportu. Sarunā ar redakciju labvēļi pauda nožēlu par negadījumu, jo cietušie ir strādīgi puiši. Viens šīs nedēļas beigās būs pāragri jāgulda kapu kalniņā… Viens bezsamaņā guļ intensīvās terapijas nodaļā, kur mediķi ar grūtībām atrod vietu šajā nedē ļā avārijās cietušajiem cilvēkiem.
