Mēmeles iela, kas atrodas Rīgas Zemgales priekšpilsētā, ir tikai nepilnus trīssimt metrus gara.
Mēmeles iela, kas atrodas Rīgas Zemgales priekšpilsētā, ir tikai nepilnus trīssimt metrus gara.
Arī tik īsā ceļa gabaliņā nepārprotami jaušamas laikmeta iezīmes. Moderni atjaunotas privātmājas atrodas līdzās vecām ēkām, kas parāda padomju laika celtniecības metodes – baltais ķieģelis un pelēkais betons joprojām turas.
Laimējas sastapt pastnieci
Gandrīz katrā sētā, kas nožogota atbilstoši rocībai, mājo kāds četrkājains sargs. Dažs, ieraugot gājēju, rej itin skaļi un bargi. Šajā savrupajā un daļēji izolētajā vidē “Bauskas Dzīvei” laimējas sastapt visvajadzīgāko cilvēku. Protams, tā ir pastniece. Un ne jau parasta, viņu ir filmējusi mūsu laiku slavenākā Latvijas kinorežisore Laila Pakalniņa. Tādēļ Silvija Pundure nejūtas īpaši pārsteigta, satiekot lauku rajona žurnālistus. Bez aicinājuma viņa piesakās baušķeniekus pavadīt pa mazo Mēmeles ieliņu, kur rīdzinieku dzīvesstāsti un likteņi ir pilni ar visādiem notikumiem.
Atceras pārceltuvi
Elga Kvitka, balstīdamās uz spieķa, iet ciemos pie draudzenes, kurai veselība vēl vārgāka. Vēlīgā pensionāre mazās ieliņas pārvērtības ir izdzīvojusi no tās pirmsākuma. “Piecdesmitajos gados šeit bija dārziņi, arī mūsu ģimenei ierādīja zemes pleķīti. No savas nabadzības tomēr spējām uzcelt būdiņu,” atceras E. Kvitka. Nu jau pagājuši četri gadu desmiti, kopš Elga dzīvo Mēmeles ielā. Šeit mīt arī viņas dēla ģimene, un atklājas, ka gan mājas vecsaimniecei, gan vedeklai ir kāda saistība pat ar Mēmeles upi.
“Vācu laikā es Jaunsaulē pie Mucenieku ģimenes ganos gāju. Atceros, ka ar plostu varēja pārcelties pāri upei. Manas vedeklas vectēvs ir dzīvojis Skaistkalnē. Tas gan tāds bēdīgs stāsts, kā Ritmai neizdevās atgūt senču īpašumu.”
Skaistkalni apmeklē svētkos
Vedeklai sākusies darba nedēļa, bet viņa nav tālu jāmeklē. Dažu minūšu braucienā no Mēmeles ielas Raudas ielas galā atrodas bārs “Ingars”. Ritma šeit strādā par pavāri, un viņai atrodas brītiņš laika sarunai. Samulsusī sieviete atklāj: “Retu reizi aizbraucam uz Skaistkalni. Šovasar tas bija augusta sākumā, Kanepenes svētkos. Apmeklējam baznīcu, kapiņus un gadatirgu.”
Ritmas meitas uzvārds ir Grosberga, un viņas vectēvam pirms Otrā pasaules kara Skaistkalnē piederējusi māja. Arī Grosbergu ģimene cietusi komunistiskajā genocīdā. Tēvs izsūtījuma gadus pavadījis tāltālajā Magadanā. Atmodas laikā R. Kvitka ir mēģinājusi atgūt vectēva īpašumu, bet tas nav izdevies. Jaunajā sievietē jūtams stabils rāmums. Viņa teic, ka pavāra mākslu noskatījusi no mātes mātes jau bērnībā, un tā šis darbs jau ierasts gadiem.
Gide ir sarunāta
Kad atvadāmies no Mēmeles ielas ilggadējās iedzīvotājas Elgas Kvitkas, viņa saka: “Mums ir augstākās klases pastniece. Tāda kā vējš. Ja vajag marciņas vai konvertītes, nopirks un atnesīs.” Silvija bilst: “Es ir savu rajonu sakārtojis. Katru darbu pildu no sirds.” Mēmeles iela pastnieces maršrutā ir īsākā, bet kopumā viņai jānostaigā astoņi kilometri. Garāka ir vēl viena ar Bauskas novadu saistīta – Mežotnes – iela. Silvija laipni solīja mūsu avīzes žurnālistus vest apgaitā arī pa to.
