Tradicionālajos Kurzemes godināšanas svētkos Čehijas pilsētā Nāhodā 5. septembrī piedalījās Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) deju kopa «Mēmelīte». Katru no astoņām baušķenieku izpildītajām dejām pavadīja sajūsminātas publikas aplausi.
Kurzemes godināšanas svētkus Bauskas novada sadarbības partnere Nāhoda šogad svinēja jau devīto reizi.
Mākslas cienītājs no Kurzemes
Pilsētas vēsturniece, šo svētku idejas iedibinātāja Vera Vlčkova «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka 18. gadsimta beigās Nāhodas pilī uz dzīvi apmeties no Kurzemes hercogistes izceļojušais hercogs Pēteris, kam piederēja arī Rundāles pils: «Viņš bija ļoti gaišs, progresīvs cilvēks, liels mākslas cienītājs. Kad viņš Nāhodas pilī rīkoja svētkus, tiem ēdienus veda no Prāgas un citām tālām vietām. Svētkos visi varēja labi nopelnīt, ieskaitot vietējos amatniekus, tirgotājus. Hercogs Pēteris veicināja kultūras attīstību. Piemēram, Mocarta operas «Dons Žuans» pirmizrāde Prāgā bija 1787. gadā, drīz pēc tam to iestudēja Nāhodā.»
Pirms deviņiem gadiem, iedibinot hercoga Pētera atceres pasākumu jeb Kurzemes godināšanas svētkus Nāhodā, bija līdzīga vēlme tos veidot kā kultūras un amatniecības festivālu. Šī gada programmā bija iekļauts Nāhodā dzimušā čehu komponista Jindriķa Roubičeka skaņdarbu koncerts Svētā Laurencija baznīcā. Tajā skanēja vietējā dzejnieka Libora Volenho vārsmas, kurās apdziedāta Čehijas dabas daile. Svētku noslēgumā pils pagalmā uzstājās čehu populārā dziedātāja Eva Pilarova. V. Vlčkova piebilst, ka ik gadu svētku kultūras programmā tiek domāts par nozīmīgu mākslinieku uzaicināšanu.
Skatuves grīda šūpojas
Pirms pieciem gadiem pirmo reizi uz Nāhodu devās baušķenieki. BJC deju kopa «Mēmelīte» šajā Čehijas pilsētā šogad uzstājās jau trešo reizi.
«Nāhodā izklaides iespēju nav nemaz tik daudz. Svētki pilī ir krāšņi, es tos apmeklēju katru gadu, man te viss patīk,» koncertu starplaikā «Bauskas Dzīvei» atzina vietējā iedzīvotāja Vera. «Brīnišķīgi dejotāji no Bauskas, jūsmoju par viņiem arī pagājušajā gadā. Nedaudz baidījos, vai skatuve izturēs. Lieliski, ka jums ir tādas tradīcijas. Mūsu jauniešiem tautas dejas nav tik populāras,» pēc «Mēmelītes» uzstāšanās emocijas atklāja čehs Jiržeks.
Bauskas dejotāji svētku galvenajā koncertā bija sagatavojuši pusstundu garu programmu. Jaunieši pozitīvi vērtēja divu dienu vizīti Nāhodā. «Jutu, ka publikai mūsu uzstāšanās patika. Tas deva pozitīvu impulsu dejot vēl labāk,» atzīst Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēknis Reinis Gudonis. «Pirms koncerta biju nedaudz uztraukusies, taču, kā sākās pirmā deja, tā uztraukums pārgāja. Visgrūtākā deja bija «Rucavietis», jo uz skatuves bijām tikai divi pāri. Dažbrīd lēcienos skatuves grīda tik ļoti šūpojās, ka kļuva bail. Taču labi, ka to pielaboja un tā izturēja,» stāsta ģimnāziste Linda Spundiņa.
Saulaines profesionālās vidusskolas 1. kursa audzēknis Kārlis Vitkovskis Nāhodā uzstājās jau otro reizi. Jaunietim paticis, ka šoreiz bijušas ekskursijas, kas ļāvušas labāk iepazīt pilsētu un tās apkaimi. «Mūs labi uzņēma, satikām jauniešus, kuri šī gada pavasarī koncertēja Bauskā. Mums bija, par ko parunāt,» pozitīvs viedoklis par braucienu bija arī ģimnāzijas 10. klases skolniekam Emīlam Rūgumam.
Pārsteidz dejotprieks
Par tikšanos ar Bauskas jauniešiem stāsta Nāhodas ģimnāzijas 10. klases audzēknis, jauniešu stīgu orķestra dalībnieks Vojta: «Ar «Mēmelītes» dejotājiem pirmo reizi tikos šī gada maijā, kad viesojāmies Bauskā. Jauki, ka tagad varu viņus uzņemt savā pilsētā. Baušķenieku koncerts bija fantastisks. Mani pārsteidza tas, ar kādu aizrautību un interesi jaunieši Latvijā apgūst tautas dejas. Mums Čehijā tās nav tik izplatītas. Te jaunieši vairāk aizraujas ar modernajām dejām, dažus interesē viduslaiku senās dejas.»
«Esmu apmierināta ar jauniešu sniegumu. Visas dejas viņi izpildīja lieliski. Labi, ka deju grīdu priekšnesuma starplaikā izdevās salabot. Ja Nāhodas pašvaldība mūs grib aicināt arī citu gadu, viņiem jādomā par izturīgāku skatuvi, jo «Mēmelīte» dejo aizrautīgi un no sirds. Čehijā tautas deju kustība jaunatnes vidū nav tik izplatīta kā pie mums. Tādēļ viņi katru gadu ļoti priecājas par mūsējo uzstāšanos,» tāds ir kolektīva vadītājas Ligitas Irbītes viedoklis.
Publikas sajūsmu L. Irbīte izskaidroja ar to, ka baušķenieku sniegums bija emocionāls, atraktīvs. «Ieguvēji šajā braucienā, protams, ir jaunieši. Viņi sadraudzējas ar čehu līdzaudžiem, lieliski saprotas angļu valodā, tādējādi uzlabojot svešvalodu zināšanas. Pusaudži izkopj arī prasmes savākt sevi, savas mantas. Jebkurš brauciens un uzstāšanās – tas ir ieguvums kolektīvam,» argumentē L. Irbīte.
Rosina vēlmi ceļot
Latvijas vēstnieks Čehijā Alberts Sarkanis atzinīgi vērtēja šo tradīciju, īpaši uzteicot Bauskas jauniešu piedalīšanos svētkos: «Vērtīgi ir Bauskas un Nāhodas jauniešu kontakti, īpaši domājot par viņu nākotni. Tas arī atbilst Eiropas Savienības idejai «Cilvēks cilvēkam». Tādēļ esmu pateicīgs Bauskas pašvaldībai, kas rod iespēju atbalstīt, sekmēt šo draudzību. Ilgtermiņā tas ir lielisks ieguldījums. Esmu redzējis «Mēmelītes» uzstāšanos šeit visus trīs gadus, publika to uzņem ar sajūsmu. Te, protams, liels nopelns ir Veras Vlčkovas kundzei, kas popularizē Kurzemes hercogisti, tās laiku un cilvēkus. Man šķiet, neviens vien šajos svētkos iedomājās, kas tā Kurzeme ir, kur tā atrodas. Iespējams, dažos tas modinās interesi atrast šo vietu kartē un apmeklēt to.»
Meklē impulsus jaunām idejām
Pieņemšanā pēc koncerta Nāhodas mērs Jans Birke pauda prieku, ka pilsētnieki var iepazīt Latvijas kultūru: «Esam robežpilsēta. Tiklīdz beidzas Nāhoda, sākas Polija. Poļu kultūru, viņu cilvēkus esam iepazinuši labi. Tāpēc ir īpašs prieks, ka atbrauc viesi no tālākām zemēm. Kurzemes hercoga Pētera vārds un veikums šeit ne visiem nāhodiešiem ir pilnībā zināms. Redzot, kā uzstājas dejotāji no zemes, kur hercogs dzīvojis, pilsētniekos tas rada papildu interesi. Nākamgad Kurzemes godināšanas festivāls notiks jau desmito reizi. Uzaicinu uz to arī baušķeniekus.»
Stāstot par Bauskas un Nāhodas sadarbības iespējām, J. Birke aicināja līdztekus kultūras aktivitātēm meklēt iespējas uzņēmējdarbības kontaktiem. Nāhodas saimnieks atklāja ieceres atjaunot pilsētas parku, vairākas ēkas, taču trūkstot svaiga arhitektoniskā skatījuma. «Gribam veidot jaunus vaibstus pilsētas sejā. Iespējams, skats no malas, no Bauskas var ienest svaigumu idejās. Labprāt gaidīsim jaunus sadarbības piedāvājumus,» aicināja J. Birke.
Nāhodas līdera aicinājumu pozitīvi novērtēja Bauskas novada domes deputāts Uldis Kolužs. Paužot sajūsmu par mūsu dejotāju uzstāšanos, «Bauskas Dzīvei» viņš piebilda, ka sadarbība ar Nāhodu noteikti jāpaplašina. Nākamā gada budžetā jāparedz līdzekļi gan mākslinieku grupas braucienam, jādomā, kā veicināt arī vietējo uzņēmēju pieredzes apguvi. «Nereti svešumā gūti iespaidi pēc tam var kalpot kā impulss jauniem projektiem, jaunām idejām. Nezinu, vai mēs varēsim palīdzēt ar arhitektu idejām, taču uzņēmējdarbības veicināšana abu pašvaldību vidū ir tikai atbalstāma,» atzina deputāts.
UZZIŅAI
Nāhoda ir pilsēta Hadečas Kraloves novadā Čehijas ziemeļaustrumos, atrodas pie pašas Polijas robežas.
Līdzīgi kā Bauskai, arī Nāhodai problēmas sagādā tranzīta transports. Pirms pāris gadiem apvedceļa izbūves ideja bija diezgan reāla, taču tam iebilda daudzi iedzīvotāji, jo ceļu bija plānots būvēt pa viņu īpašumiem. Jaunākajā versijā ceļš ap pilsētu vītos pa kalniem, taču tā izbūve ir ļoti dārga, jo jāizrok vairāki tuneļi.
Nāhodas iedzīvotāju skaits – 21 tūkstotis.
Pilsētā ir daudzas vēsturiskas celtnes – pils ar franču dārzu, vairākas baznīcas, Rātsnams, vēsturiskā Pasta ēka. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados apkaimes kalnos izbūvētas vairākas aizsardzības būves. Mūsdienās vienā no tām iekārtota vēsturiska ekspozīcija, kurā iespējams apmeklēt pazemes tuneļus vairāku simtu metru garumā.
Nāhodas sadraudzības pilsētas: Klodzko un Kudovo – Polijā; Halbertštate – Vācijā; Varingtona – Apvienotajā Karalistē; Bauska – Latvijā.
