Juris Spriņķis ir viens no sešiem zemes mērniekiem, kas strādā Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas mērniecības un topogrāfijas daļā Bauskā.
Juris Spriņķis ir viens no sešiem zemes mērniekiem, kas strādā Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas mērniecības un topogrāfijas daļā Bauskā.
Katrs turas savos “medību laukos”
Mērnieka darbs ir sens. Arī Juris bilst, ka tradicionālais priekšstats par to saistīts ar brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”. Viņš prāto: “Tā bija svarīga persona, un ne jau bez iemesla. Šķiet, ka sabiedrība uz šo darbu joprojām skatās kā mērnieku laikos. Taču tagad mērnieks ir izpildītājs. Konceptuāli lēmumus par zemes piešķiršanu pieņem pašvaldības. Ko mēs darām? Uzmērām jau ierādītu zemi, izdarām to precīzi, izmantojot profesionālus instrumentus.”
Pašlaik pieprasījums pēc mērniecības darbiem ir pietiekami liels, jārēķinās ar izpildes termiņiem, kas var būt līdz četriem mēnešiem. J. Spriņķis skaidro: “Birojs ir servisa iestāde, un katrs klients pie mums ierodas kā unikāla persona. Viņam ir tiesības sevi par tādu uzskatīt, un nereti jāuzklausa cilvēku neapmierinātība par rindu un gaidīšanu.”
Formāli Bauskas rajona mērnieki var strādāt arī kaimiņos – Jelgavas un Dobeles rajonā –, taču tas notiek izņēmuma gadījumos. Savukārt kolēģi ir sadalījuši darba zonas, un Juris teic: “Katram pieder savi “medību lauki”. Tas ir vienkāršāk, jo labāk pazīsti apvidu un arī cilvēkus. Es vairāk strādāju Vecumnieku, Gailīšu, Īslīces pagastā, varu darboties arī citur.”
Vajadzīga tehniskā domāšana
Nezinātājiem ir grūti iztēloties procesu, kas sastāv no divām daļām – mērījumiem dabā un tā sauktajiem kamerālajiem darbiem.
Mērīšana notiek dienā, kad ir mašīna, instrumenti un piemēroti laikapstākļi. Jāpieskaņojas arī kolēģiem, jo mērnieki strādā divatā un instrumenti draudzīgi jāsadala. Kamerālos darbus var veikt, kad pašam tīk un no citiem neatkarīgi. Juris uzskata: “Lauka darbi ir svarīgākie, sazīmēt un kārtot formalitātes var sev piemērotā laikā. Nereti strādāju arī mājās. Daudziem mūsu klientiem grūti saprast, ka zemes mērīšana un dokumentu sagatavošana nav vienas dienas darbs.”
Tāpat ir jāuzklausa komentāri par mērniecības izmaksām, kas lielākās platībās skaitāmas simtos latu. Klienti maldīgi domājot, ka šī summa paliek mērniekiem, darba samaksai izmanto mazāko daļu. Valsts zemes dienesta kontā nonāk lauvas tiesa, šo naudu izmanto arī valsts datu bāzes uzturēšanai.
Mērnieka amatu J. Spriņķis apguvis 1996. gadā, mācoties īpašos kursos. Viņš ir absolvējis kādreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultāti un mācījies celtniecības specialitātē. “Esmu pārprofilējies pārmaiņu laikā, kad celtniecības organizācijas bruka. Manuprāt, jebkurš tehniski domājošs cilvēks, neatkarīgi no dzimuma, ja vien nav dzejnieks vai filosofs, kam galva nav vienmēr gaisā, var iemācīties mērnieka darbu.” Izrādās, Bauskas birojā daži Jura kolēģi šo amatu apguvuši, skolojoties pie darbabiedriem. Juris par profesijas īpatnībām var runāt daudz, taču vienā teikumā izskan ļoti svarīgs secinājums: “Mērnieks ir cilvēks, kas īsteno ļoti lielu privatizācijas procesa daļu.”
Katra kampaņa – savdabīga
Pārdomas skar arī zemes reformu. Juris spriež: “Reforma skaitās pabeigta, bet objektīvi tai bija kampaņas raksturs. Instrumentāli mērīja ļoti maz, galvenokārt pilsētā, ciematu centros. Un zemes reformā ir viens klupšanas akmens – manuprāt, cilvēki netika informēti pietiekami labi. Ir tā, ka, pārmērot jau Zemesgrāmatā nostiprinātu gabalu, atšķiras platība. Tas ir loģiski, ka šī platība mainīsies vai uz augšu, vai uz leju. Tā ir ēnas puse, kāda mēdz būt katrai kampaņai. Daži saskata ļaunprātību no mērnieka puses, kuras nemaz nav.”
Tiek izmantoti precīzi instrumenti. Teodolīti, kas aprīkoti ar elektroniku, atvieglo strādāšanu. Globālās pozicionēšanās sistēma ļauj strādāt ar informāciju no satelītiem. Juris uzsver: “Modernās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, mūsu rīcībā pašlaik nav jaunākā modeļa instrumentu. Ar tiem var strādāt ātrāk un paveikt vairāk.”
Varbūt šķitīs dīvaini, bet J. Spriņķim patīk ar sniegu skopās ziemas. Rokas gan salstot, bet zemi samērīt ir vieglāk, jo viss pārredzams skaidrāk, tālmērs visu labāk ņem.
