ANDRAI VASARIŅAI Vecsaulē šodien, 2. decembrī, ir 45. dzimšanas diena.
ANDRAI VASARIŅAI Vecsaulē šodien, 2. decembrī, ir 45. dzimšanas diena.
Šodien sveicēji Andru uzrunā dažādi: “Mīļā mamma, audzinātāj, kukuce, sveicam tevi!” Dažādās uzrunas viņa nopelnījusi ar labestīgo un mīlestības pilno attieksmi pret dēliem Gati un Aināru, bērnunama “Annele” audzēkņiem un četriem krustbērniem – Elīnu, Ievu, Mārtiņu un mazo luteklīti četrgadīgo Linardu Jāni, kurš krustmāti sauc par kukuci. Arī draudzeņu atvases mēdz Andru dēvēt par otro mammu.
“Darbs ar bērniem ir domāts man. Pati nāku no lielas ģimenes, man ir trīs māsas un viens brālis, bērnībā vajadzēja jaunākos pieskatīt. Pirms diviem mēnešiem mani uzaicināja strādāt “Annelē”. Jāprot izprast arī tādus bērnus, kaut arī dažbrīd nav viegli, nevar no visas sirds pārdzīvot viņu likteņus,” domā Andra. Viņa strādā par nakts audzinātāju patversmes grupiņā. Pēc divām nostrādātām naktīm ir divas brīvas, tad Andra laiku veltī citiem darbiem un pienākumiem, jo to esot gana daudz.
Noderīgas zināšanas gūtas P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā. “Mācīšanās process manī rada patīkamas izjūtas. šķiet, kļūstu jaunāka. Ļoti pārdzīvoju, kad beidzu Lutera akadēmiju, šķita, ka pietrūkst to sestdienu, kurās smēlos tik daudz noderīgu pārdomu un izjutu patīkamu attieksmi no pasniedzējiem,” tā A. Vasariņa.
Pievērsties ticībai Andrai likuši dzīves apstākļi. Septiņus gadus viņu skāra nopietnas veselības problēmas. Izsverot dzīves vērtības, jubilāre pietuvinājusies baznīcai. Kādu laiku Vecsaulē bērniem vadījusi svētdienas skolu. “Tagad aizņemtības dēļ piepalīdzu Bauskas meitenēm svētdienas skolā,” piebilst Andra.
Viņa priecājas, ka vīrs Jānis nešķiro darbus. Vakaros, kad sieva ir darbā, izslauc gotiņu un sagaida mājās ar ēdienu. Kad dodas uz nedēļu prom mācīties, no Aknīstes mamma atbrauc piepalīdzēt mājas darbos. “Man saistībā ar mammu no bērnības un skolas gadiem ir patīkamas atmiņas, tolaik reizi mēnesī viņa mūs veda uz teātra izrādēm Rīgā,” atklāj gaviļniece.
Jaunākais dēls Ainārs tuvākajā laikā ir nolēmis doties peļņā uz Angliju. viņš mammai ir apsolījis – līdzko sakrās pirmo naudiņu, tā viņai uzdāvinās ceļojumu uz ārzemēm. Draudzene Daira Peltmane sacīja: “Andra ir ļoti sirsnīga, bērnus mīloša, arī mana meita viņu dēvē par otro mammu. Izpalīdzīga, lai arī dzīve nav viņu lutinājusi, ar mierīgu prātu cenšas visus negludumus nolīdzināt. Uzskatu, ka darbs bērnunamā ir domāts tieši viņai.
