Ne visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir obligāta minimālā mēnešalga vai stundu likme.
Ne visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir obligāta minimālā mēnešalga vai stundu likme.
Ar likumu tā ir noteikta deviņās – Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Lielbritānijā.
Svarīgākais, ar ko atšķiras Latvija no Eiropas Savienības, – to cilvēku skaits, kuri saņem minimālo algu. ES tikai pāris procentu (1,4 – 2,3%) nodarbināto saņem minimālo algu. Pēc «Eurostat» datiem, tikai Portugālē (6,2%) un Francijā (13,6%) viņu skaits ir lielāks. Turpretim Latvijā, pēc CSP datiem, apmēram 10 procentu sabiedriskajā sektorā un vairāk par 30 procentiem valsts sektorā strādājošo saņem algas minimumu – tātad tā ietekmē vismaz 40 procentu strādājošo. Zīmīgi, ka sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši veic mazāk apmaksātos darbus.
Pēc ES statistikas biroja «Eurstat» datiem, šā gada februārī minimālā alga ES valstīs bija plašā amplitūdā no 406 eiro (Ls 228) Portugālē līdz 1290 eiro Luksemburgā (Ls 729). Trīs nabadzīgākajās dalībvalstīs (Portugālē, Grieķijā un Spānijā) tā ir robežās no 406 līdz 516 eiro mēnesī), bet pārējās sešās pārsniedz tūkstoti eiro mēnesī.
Saeimas ESIC
