Uz tikšanos ar labklājības ministri Dagniju Staķi 17. septembrī Bauskā bija atnākuši galvenokārt pensijas vecuma cilvēki. Diskusija brīžiem bija asa.
Uz tikšanos ar labklājības ministri Dagniju Staķi 17. septembrī Bauskā bija atnākuši galvenokārt pensijas vecuma cilvēki. Diskusija brīžiem bija asa.
Mazas pensijas
“Nav pirmsvēlēšanu laiks, tāpēc negaidiet, ka dziedāšu lakstīgalas mēlē,” ministre pārsteidza ar tiešumu. Viņas atbildes bija konkrētas. Dagnija Staķe uzklausīja cilvēkus, taču atteicās atbildēt par iepriekšējo valdības vadītāju solījumiem.
“Balsoju par partiju “Jaunais laiks”, jo Einars Repše solīja 300 latu lielas pensijas. Tagad man saka, nevajadzēja ticēt tik neapdomīgiem vārdiem,” piktojās pavecs vīrs. Viņš pensijā aizgājis pirms 1990. gada, saņem 78 latus mēnesī. “Kad ziemā samaksā par dzīvokli, iztikai paliek 20 latu. Vai ar to var dzīvot?” vaicā pensionārs.
Baušķenieks Andris Andreika uz tikšanos nācis, lai uzzinātu, vai mazo pensiju saņēmējiem ir cerības uz taisnīgumu. “Pensijā aizgāju 1999. gadā, un man aprēķināja 49 latus par 39 darba gadiem. Labi, ka ir iespēja turpināt strādāt, citādi nezinu, no kā dzīvotu,” viņš saka.
Dagnija Staķe piekrīt, ka iztikt ir grūti, taču viņa skaidro: “Ja mēs gribam pielikt katram kaut vai vienu latu, vajadzīgi miljoni. Nākamgad būs līdzekļi, lai nodrošinātu piemaksas pie mazajām pensijām. Šim mērķim nepieciešamie 32 miljoni latu ir iekļauti bāzes budžetā, un par to nav jāšaubās.”
Kaitē sev
Atbilstoši likumam par valsts pensijām šogad 1. oktobrī tās tiks indeksētas vidēji par 5,40 latiem. Šim mērķim no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta atvēlēti 9,6 miljoni latu. Indeksējot ņem vērā faktisko inflāciju un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu.
Dagnija Staķe atgādina: “Indeksācija nav atkarīga no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta labās izpildes, bet gan no valsts ekonomiskās attīstības. Lieciet roku uz sirds, sakot, ka neviens no jūsu bērniem, bērnu bērniem, radiem un paziņām nestrādā nelegāli un nesaņem algu aploksnē! Katrs šāds cilvēks nākotnē būs minimālās pensijas saņēmējs, un ticiet man – trūcīgāks par jums.”
Labklājības ministre minēja piemēru par jauno māmiņu, kura ievaidas, ieraugot, cik neliels ir aprēķinātais bērna kopšanas pabalsts, jo par viņu darba devējs sociālo nodokli maksājis tikai no minimālās algas. To izjūt arī katrs, kuram iznāk ilgāk slimot. “Cik esi devis, tik arī saņem. Tagad cilvēki ar to saskaras arvien asāk, tāpēc iesaku – nepiekrītiet strādāt bez līgumiem, ar nosacījumiem, kas sola naudu aploksnē tagad, bet jau rīt – tukšu maku!” saka ministre.
Atspirgt no vecuma
Gailīšu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalada ir viens no Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem un kopš tā laika – invalīds. “Daudzi no mūsējiem jau citā saulē. Ja nebūtu speciālās nodaļas Stradiņa slimnīcā, kur varam laiku pa laikam ārstēties, mirušo skaits būtu vēl lielāks. Sanatorijas par valsts līdzekļiem ir tikpat kā nepieejamas, daudzu iecienīto Tērvetes sanatoriju slēdz. Bet kurš no mums var samaksāt 20 latu dienā par atveseļošanos Vaivaros vai Jaunķemeros?” teic vīrietis.
Jaundubultu sanatorijā černobilieši joprojām ir gaidīti, rehabilitācijai šogad atvēlēti 500 tūkstoši latu, atbild ministre. Viņa atzīst, ka Tērvetes sanatorijas saglabāšanai tiešām vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi un jāapsver, vai tas ir lietderīgi. Visās jomās nepieciešama optimizācija, piemēram, 129 slimnīcas mazajā Latvijā noteikti nav vajadzīgas, uzskata ministre.
Par to, kāpēc pensionāriem vairs netiek piedāvātas ceļazīmes uz atpūtas namiem un sanatorijām, vaicāja arī citi. Ministre atbildēja – diemžēl nav tādas sanatorijas, kur varētu atspirgt no vecuma. Lai pensionāri nejustos atstumti, vietējai pašvaldībai jāgādā, lai viņiem būtu iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs, nevalstiskās organizācijās. Taču rindas samazināšanai uz tehnisko palīglīdzekļu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu 2006. gada budžetā paredzēti 265,4 tūkstoši latu. Tas nav daudz, tomēr ir vairāk nekā pērn un šogad, uzsver ministre, atgādinot, ka pirms dažiem gadiem sociālās rehabilitācijas vajadzībām līdzekļi nebija atvēlēti vispār.
Reālas lietas
Bauskas tautas nama direktors Jānis Matisons vaicāja, kāds labums Latvijas pensionāriem ir no Eiropas Sociālā fonda. “Eiropas Sociālais fonds atbalsta projektus cilvēku resursu attīstībai. Tas sekmē dažādu sabiedrības grupu – pirmspensijas vecuma cilvēku, invalīdu, jauniešu bezdarbnieku, no ieslodzījuma vietām atbrīvoto – iekļaušanu, iespēju justies labāk, atrast nodarbošanos. Tās ir reālas lietas – darba vietas, cilvēku izglītošana, kam Eiropas Sociālais fonds atvēl līdzekļus, un tie nav jāņem no valsts budžeta. Līdz finansējuma saņemšanai šogad tikuši 52 projekti, turklāt gribu uzsvērt – 21 no tiem Latgalē,” tā ministre.
Labklājības ministre Dagnija Staķe Bauskas rajonā bija divas dienas. 16. septembrī viņa piedalījās Zemgalē sakoptākā – Iecavas – novada apsveikšanā, 17. septembrī Bauskā tikās ar iedzīvotājiem un piedalījās Zonta klubu starptautiskajā seminārā. “Benzīna bākā jālej “dzīva nauda”, vairs nevar vizināties, vizītes jāapvieno,” saka ministre.
