Šī gada notikumi atkritumu apsaimniekošanā Bauskā un rajonā ir spilgts piemērs, kā veidojas ekonomiskās attiecības nežēlīgas konkurences apstākļos.
Šī gada notikumi atkritumu apsaimniekošanā Bauskā un rajonā ir spilgts piemērs, kā veidojas ekonomiskās attiecības nežēlīgas konkurences apstākļos.
Vārda tiešā nozīmē par tiesībām savākt baušķenieku un rajona iedzīvotāju saražotos atkritumus cīnās divas firmas: Bauskas pilsētas pašvaldības uzņēmums «Komunālie pakalpojumi» (KP) un Rīgas firma «Hoetika-ATU». Klientu piesaistes metodes ir dažādas: atbilstīgas uzņēmumu finansiālām iespējām, arī morāles normām. «Bauskas Dzīves» rīcībā ir informācija, ka 8. maijā pilsētā pat no nejaušiem garāmgājējiem tikuši vākti paraksti vēstulē, kura aicina Domi lauzt līgumu ar KP un lūgt atkritumu saimniecību Bauskā uzticēt rīdziniekiem. Parakstus no garāmgājējiem esot vācis Rīgas firmas šoferis.
Redakcija saņēmusi vairākas vēstules no baušķeniekiem, uzklausīti telefonzvani. Viedokļi ir pretēji. Daudzi sašutuši, ka KP maksa par kubikmetra atkritumu izvešanu ir augstāka nekā piedāvā rīdzinieki, citi uzteikuši KP strādnieku labo darbu, atzinīgi vērtēta četru krāsu konteineru izvietošana Bauskā.
Novadu robežas nosaka reforma
Skatot ne visai tālo perspektīvu par valsts reģionālo attīstību, jāapzinās, ka oficiāli Bauska līdz ar Jelgavu un Dobeli ir iekļauta Zemgales reģionā. Tas nosaka daudzu nozaru funkcionēšanu, arī atkritumu saimniecības attīstību.
Jelgavas rajonā plānots būvēt Zemgales reģionālo izgāztuvi, kuras projektā ņemts vērā arī Bauskas rajona iedzīvotāju skaits un to saražotie atkritumi. Vai tās pašvaldības, kuras ļauj savā teritorijā saimniekot cita reģiona uzņēmumam, lai arī tas pašlaik piedāvā zemākas cenas, domā par rajona attīstību tālākā perspektīvā? Skaidri jaušams vienotas stratēģijas trūkums rajona attīstībai – ar ko tad galu galā būsim: ar Rīgu vai Zemgali?
Pašiem sava izgāztuve
Varētu jau vieglprātīgi ļauties, lai rīdzinieki ved mūsu mēslus uz Rīgu. Tomēr ir jāsaprot, ka arī atkritumi ir prece, ar kuru var pelnīt. Un ieguvējs ir ne tikai KP ar 70 strādājošiem, no kuriem aptuveni ceturtā daļa dzīvo pagastos. Uzņēmumam nepelnot, varbūt pat nonākot bankrota priekšā, šie cilvēki paliks bez darba.
No atkritumu nogādāšanas «Grantiņu» izgāztuvē iegūst arī Codes un Iecavas pagasts. Par katru šeit noglabāto atkritumu kubikmetru pašvaldības saņem kādu daļu no dabas resursu nodokļa. Iecavas pagasta budžetā 2001. gadā ieskaitīti 2029, Codes pagasta – 1353 lati. Tie nav miljoni, tomēr nauda.
Ietaupītā summa nebūs niecīga
Sauso atkritumu dalītā vākšana, ekonomiskiem procesiem noregulējoties, peļņu dos arī iedzīvotājiem, ne tikai KP. Triju nedēļu laikā piecās vietās, kur atrodas krāsainie konteineri, savākti 12,2 kubikmetri polietilēna un PET pudeļu (dzeltenie konteineri) un 16,2 kubikmetri papīra (zilie konteineri). Līdz ar to mazāk pildās pelēkie konteineri, kuros met visus pārējos atkritumus. Tie ir retāk jāizved, namu apsaimniekotājiem mazāk jāmaksā. Par šiem 28,4 kubikmetriem sašķiroto atkritumu jau ietaupīts ap 100 latu, jo par krāsaino konteineru izvešanu nav jāmaksā. Iedzīvotājiem vajadzētu vismaz reizi gadā vai pat divas pavaicāt namu apsaimniekotājiem, konkrēti cik ir samaksāts KP par atkritumu izvešanu. Dalītās atkritumu vākšanas sistēmai iestrādājoties, kad pilsētā krāsainie konteineri tiks uzstādīti visās 30 plānotajās vietās, ietaupītā summa nebūtu nemaz tik niecīga.
Strādājot «zem pašizmaksas»
Joprojām paliek aktuāls jautājums, kāpēc tad «Hoetika» prasa maksāt mazāk. Pašlaik KP par viena kubikmetra atkritumu izvešanu noteikusi cenu Ls 3,40, «Hoetika» prasa Ls 2,82. «Tas ir mazāk par pašizmaksu,» ir pārliecināts Bauskas pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» direktors Egils Pukinskis. Milzu uzņēmums to varot atļauties, īpaši, ja tas vēlas iekļūt citā teritorijā un, pievilinot klientus, iznīcināt vietējo uzņēmumu.
Tas ir ceļš uz monopola izveidi, secina E. Pukinskis. Un kad KP Bauskā vairs nebūs, pilnīgi droši, ka «Hoetika» varēs noteikt tādas cenas, kādas vien tā vēlēsies. Vietējām pašvaldībām pat kaut ko iebilst Rīgas uzņēmumam nebūs iespējams. Arī atteikties vairs nevarēs, jo alternatīvas nebūs. To sapratusi Jēkabpils rajona vadība, kas pilnībā neļauj «Hoetikai» savās pašvaldībās darboties. Arī Jelgavas un Aizkraukles rajonā klientus meklē «Hoetika», un arī tur vietējo uzņēmumu noteiktās cenas ir ļoti līdzīgas Bauskas KP maksai, stāsta E. Pukinskis.
Jaušot «Hoetikas» aktivitātes tieši pašlaik, kad kaut ko jaunu un labu uzsācis vietējais uzņēmums, rodas aizdomas, ka lielais konkurents ir nobijies. Sekmīgi ieviesīs dalīto atkritumu vākšanu, piesaistīs sev klientus laukos, nospiest uz ceļiem un iznīdēt KP vairs nebūs tik viegli. Vietējam uzņēmumam attīstoties un nostiprinot finansiālo bāzi, tas varbūt ar laiku varēs atļauties klientiem piedāvāt atlaides. «Hoetikai» tas noteikti nepatīk, tā E. Pukinskis.
Klientu uzticība aug
Protams, arī Bauskas KP darbā kļūdu un nepilnību netrūkst. Noteikti kaut kas kaut kad nav kārtīgi savākts, iespējams, kādreiz grafiks nojucis. Tomēr tās ir reālas darba procesa kļūdas, kas novēršamas. Pārlieku kritizēt vietējo uzņēmumu tomēr nav pamata, jo klientu skaita pieaugums divu mēnešu laikā no 250 līdz 1000 liecina, ka piedāvātais pakalpojums iedzīvotājus apmierina.
Gada sākumā tika minēts, ka Bauskā tikai 25 procenti privāto māju īpašnieku noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu, maija vidū šis skaitlis ir divkāršojies. Patīkami, ka līgumus par atkritumu izvešanu slēdz arī lauku viensētu iedzīvotāji. 102 līgumi noslēgti Īslīces pagastā, 73 – Iecavas, 32 – Brunavas, 30 – Rundāles pagastā. Tas ir ļoti svarīgi ne tikai tāpēc, ka KP klientu skaits palielinās, bet laukos taču arī ir atkritumi. Un visus tos nebūt nevar sadedzināt krāsnī vai ugunskurā. To nodošana savācējiem ļauj cerēt, ka vide ar laiku kļūs tīrāka. Par viena 0,24 kubikmetru plastmasas konteinera izvešanu viensētu īpašniekiem jāmaksā 82 santīmi, neatkarīgi, vai tas ir Codē vai Viesturos. Turklāt katrā līgumā individuāli tiek norunāts, cik bieži atkritumus izvedīs. To var darīt arī reizi divos mēnešos, tā E. Pukinskis.
Krāsainie konteineri arī laukos
KP uzņēmums plānojis nākotnē arī pagastu centros, lielākajās apdzīvotās vietās izvietot krāsainos konteinerus šķiroto atkritumu vākšanai. Par šo jautājumu nopietni vajadzētu domāt vietējām pašvaldībām, jo nākotnē Eiropas Savienības normatīvi prasīs samazināt uz izgāztuvēm vedamo atkritumu daudzumu. Vācijā noteikts, ka 2005. gada 1. jūlijā 100 procentu atkritumu būs jāpārstrādā, izgāztuvēs netiks noglabāts nekas. Nevajag domāt, ka pie mums tā nekad nebūs. Tas ir tikai laika jautājums. Jo ātrāk un sekmīgāk mēs šo procesu attīstīsim pašlaik, jo progresīvāki būsim.
Apmēram pirms gada, sākot atkritumu tēmas atspoguļošanu «Bauskas Dzīvē», man šķita, ka viss ir tikpat vienkārši, kā izliet aiz kūts stūra netīrumu spaini. Atklājas, atkritumu apsaimniekošana ir nopietns bizness, kas nodrošina darba vietas, ļauj nopelnīt. Tad kāpēc mums šo peļņas āderi atvēlēt rīdziniekiem, īpaši, ja pašu uzņēmums ar šo lietu labi tiek galā?
