Beigušies 9. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet visapkārt vēl dzirdamas sarunas un atsauksmes par tiem un to rīkotājiem.
Beigušies 9. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet visapkārt vēl dzirdamas sarunas un atsauksmes par tiem un to rīkotājiem. Tiešām, šie cilvēki – deju grupu vadītāji, kordiriģenti, skolu direktori – ir pelnījuši vislielāko paldies. Lai viņu vāzēs ziedi plaukst no pirmajām sniegpulkstenītēm līdz pēdējām rudens salnu nenokostajām mārtiņrozēm.
Tie ir svētki, kas vieno Latvijas novadus kopīgās dziesmās un dejās. Tie ir latviešu svētki, un mūsu bērni ir tautas tradīciju glabātāji un sargātāji.
Veselu nedēļu mūsu pilsētas bērni dzīvoja Rīgā, gatavojoties svētkiem. Cik daudz neatlaidības un raižu tas prasīja pasniedzējiem! Jūnijā, kad mācību gads jau bija beidzies, Kristīgajā pamatskolā notika neskaitāmi mēģinājumi, jo no deju grupas izstājās divas meitenes. Vietā bija jāatrod tādi bērni, kuri ātri iemācītos dejas un varētu piedalīties svētkos. Tāds darbaprieks un uzņēmība kā skolotājai Kitijai Timohovičai nav aprakstāms. Viņa uzskata, ka vispirms jāiemāca bērniem mīlestība uz deju, bet, ja dejo, tad visam jābūt perfekti. Mēģinājumos skolotāja Kitija dancoja līdz ar bērniem.
Grūtais darbs gada garumā nesa augļus – Kristīgās pamatskolas dejotāju braucienu uz 9. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Gada sākumā skolā izskanēja frāze, ka dejošana nav tik svarīga un vai tā ir vajadzīga mūsu skolā. Tas ir galīgi absurds spriedelējums. Kur tad paliek mūsu tautas kultūra? Katrā sarīkojumā dejas un dziesmas bērnus bagātina. Gribu teikt paldies Kristīgās pamatskolas audzēkņu vecākiem un skolotājiem. Tikai žēl, ka divu dejot atteikušos meiteņu vecāki to nesaprata. Īpašu paldies saku skolotājai Guntai Ķikurei, kura Rīgā visu nedēļu rūpējās par bērniem, lai viņi nesaslimtu un nenomaldītos.
Bauskas Kristīgās pamatskolas 3. klases skolnieces Sindijas mamma
