Valsts fondēto pensiju likums un Ministru kabineta noteikumi paredz valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa dalībniekiem iespēju par savu uzkrāto VFPS kapitālu iegādāties mūža pensijas polisi. Tomēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vēl nav noslēgusi līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvātu VFPS dalībniekiem iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polises, informē VSAA preses sekretāre Iveta Daine.
Sarunas par līguma nosacījumiem
Speciāliste skaidro, ka pagaidām uzkrāto VFPS kapitālu var izmantot tikai, pievienojot to vecuma pensijai. Pieprasot valsts vecuma pensiju, var turpināt dalību VFPS, kamēr apdrošināšanas sabiedrības piedāvās mūža pensijas apdrošināšanas polises iegādi valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem.
Mūža pensijas apdrošināšanas polises iegādi piedāvās apdrošināšanas sabiedrības pēc tam, kad tās noslēgs līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. I. Daine uzsver – jāņem vērā, ka līgumā katra sabiedrība noteiks minimālo VFPS uzkrāto kapitālu, kas dos tiesības iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.
VSAA pārstāve atklāja, ka pašlaik notiek sarunas par līguma nosacījumiem ar nozares pārstāvjiem. «Tiklīdz kāds līgums būs noslēgts, informācija par to būs atrodama VSAA mājaslapā www.vsaa.lv. Klienti, kas pieprasīs vecuma pensiju, tiks individuāli informēti par iespēju izmantot savu VFPS uzkrāto kapitālu,» teic Iveta Daine.
Varēs saņemt mantojumā
Iepriekš bija paredzēts, ka ar 1. jūliju būs pieejama mūža pensijas polise, kas ir jaunums Latvijā, atklāj apdrošināšanas kompānijas «Ergo» valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse. Viņa apgalvo, ka polise ļaus otrajā pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus saņemt mantojumā, norādot labuma guvēju. «Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā,» skaidro I. Ķirse.
Īpaši aktuālas šīs pārmaiņas būs pirmajiem otrā pensiju līmeņa saņēmējiem, kas shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies jau šī gada 1. jūlijā, sasniedzot 62 gadu vecumu. I. Ķirse uzsver, ka mūža pensijas polise attieksies tikai uz tiem sociālo iemaksu veicējiem, kas pieteikušies pensiju otrajam līmenim. Iedzīvotājiem, kas dzimuši pēc 1971. gada, dalība tajā ir obligāta, bet no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam dzimušajiem – brīvprātīga.
Plānots, ka pieteikties mūža polisei būs iespējams piecu gadu laikā pēc pensionēšanās dienas, tās darbība paredzēta ne garāka par 20 gadiem. Mūža pensijas pakalpojuma sniedzēja izvēlē liela loma būs apdrošināšanas sabiedrības reputācijai.
Iedzīvotāju skepse
«Šī sistēma jau veiksmīgi darbojas Lietuvā un Igaunijā un varētu veicināt sabiedrības vēlmi plānot savus pensijas uzkrājumus. Nesen «Ergo» mājaslapā veiktā aptauja parādīja šokējošu rezultātu – tikai 9,5% Latvijas iedzīvotāju tic, ka saņems pietiekamu valsts garantēto pensiju,» situāciju raksturo I. Ķirse. Kaut gan pesimisms ir pārsteidzoši liels, I. Ķirse to skaidro ar vairākiem racionāliem argumentiem. Proti, Latvijā cilvēka vidējais mūža ilgums, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir zemāks – 74 gadi, un mūsu valstī novērota izteikta vīriešu mirstība pirmspensijas vecumā. Šo iedzīvotāju dzīves laikā veiktās un uzkrātās sociālās iemaksas pirmajā un otrajā pensiju līmenī līdz šim tika ieskaitītas valsts speciālajā pensiju budžetā.
«Sabiedrības domāšanu neietekmē arī pensijas vecuma pakāpeniska celšana, kas nākotnē likumsakarīgi turpināsies. Pašlaik Eiropā uz četriem cilvēkiem darbspējīgā vecumā ir viens pensionārs, pēc 50 gadiem šī attiecība varētu būt 2:1. Šie faktori mazina sabiedrības motivāciju un ietekmē nostāju pensijas jautājumā. Joprojām daudzi izvēlas algu saņemt aploksnē, nedomājot par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās,» teic I. Ķirse.
Viņa pieļauj – likuma grozījumi būs viens no iemesliem, kas iedzīvotājiem liks saprast, ka pensija nav kaut kas nesasniedzams. Mūža pensijas polise varētu veicināt iedzīvotāju un viņu ģimeņu iztikšanu vecumdienās, jo ikvienam beidzot būs dota iespēja saņemt sevis paša nopelnīto un drošāk raudzīties nākotnē.
