Satiksmes ministra Ulda Auguļa dienesta automobilis «Škoda» ceturtdien, 12. oktobrī, pa sīkām bedrītēm klāto ceļu no Grenctāles uz Ērgļiem traucās ar vairāk nekā 60 kilometru ātrumu stundā. Ministrs steidzās pie brunaviešiem, kas viņa ierašanos gaidīja kopš janvāra.
Pirms Brunavas pagasta apmeklējuma U. Augulis, valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kā arī valsts akciju sabiedrības «Latvijas Autoceļu uzturētājs» speciālisti strādāja informatīvajā sanāksmē Bauskas novada domē. Tur uz tikšanos ar ceļu nozares atbildīgajām amatpersonām bija aicināti reģiona pašvaldību vadītāji.
Zemgalē – 112 kilometru
Pirms diskusijas ministrs ar gandarījumu paziņoja par papildu finansējumu valsts pārziņā esošo vietējo ceļu sakārtošanai. Trijos gados plānots uzlabot braukšanas apstākļus aptuveni 1000 kilometros ceļa, tērējot 88,4 miljonus eiro. Tālākie plāni ir aptuveni, bet nākamajam gadam jau ir diezgan konkrēts veicamo darbu saraksts ar tiem atvēlētiem 25,6 miljoniem eiro. Zemgales reģionā seguma atjaunošana, pārbūve vai brauktuves virsmas apstrāde paredzēta vairāk nekā 112 kilometros.
Pozitīvā informācija pašvaldību pārstāvjus priecēja. Tomēr daži ministra un LVC vadītāja paziņojumi nebija tik pozitīvi. Ministrs nespēja neko konkrētu pateikt par Bauskas apvedceļa izbūvi. U. Augulis skaidroja, ka ierobežoto finanšu dēļ to nevar veikt vienlaikus ar dzelzceļa «Rail Baltica» būvniecību. Varbūt kādas atbalsta programmas varēs sagaidīt jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā pēc 2020. gada. Kā vēl viena iespēja minēts publiskās partnerības projekts, ko mēģina īstenot Ķekavas apvedceļa izbūvē.
Grantsceļa posma Ozolaine–Bārbele pārbūvi par brauktuvi ar melno segumu labākajā gadījumā varētu sākt projektēt 2019. gadā.
J. Lange pārliecināts, ka šim projektam vajadzētu loģisku turpinājumu līdz Vallei un tālāk līdz Aizkrauklei. Tie ir aptuveni 40 kilometru, asfaltēšanai būtu nepieciešami ap 38 miljoni eiro. J. Lange pauda šaubas, vai tik lielu summu Zemgales reģionam varēs atvēlēt.
Ceļi jāsaudzē
Ministrs solīja lielāku vērību pievērst ceļu saudzēšanai. Radaros jau ierīkotas papildu ierīces, kas pazīst kravas automašīnu vinjetes. Nākotnē jaunbūvētajās brauktuvēs plānots iemontēt svarus, kas noteiktu kravas transporta līdzekļu masu.
U. Augulis atstāstīja nesen sarunā ar skaistkalniešiem dzirdēto, ka Lietuvā, Mēmeles kreisajā krastā, trīs smago automobiļu, tostarp baļķvedēju, krava tiek pārkrauta divās mašīnās. Pārslogotie spēkrati brauc uz Rīgu. «Mēs strādāsim, lai izskaustu ceļu bendēšanu,» sacīja U. Augulis.
Ceļu uzturētāji un būvētāji daudz noderīgas informācijas varēs iegūt novembrī, kad plānots pabeigt visu valsts ceļu inventarizāciju. Rezultāti būs skatāmi interaktīvajās kartēs. Tās atspoguļos kopējo satiksmes, kā arī atsevišķi kravas un sabiedriskā transporta kustības intensitāti un maršrutus. Informācija ļaus izvērtēt reģionālo centru un galvaspilsētas sasniedzamību. Kartēs būs skatāms iedzīvotāju izvietojums, skolu un medicīnas ie-stāžu tīkls, būs arī cita noderīga informācija. U. Augulis minēja, ka šīs ziņas kalpos ceļu remontu un izbūves projektu pamatošanai.
Labos segumu
Brunavas pagastā uz tikšanos ar U. Auguli un J. Langi bija ieradušies vairāk nekā 30 vietējo, kā arī kaimiņu pagastu ļaužu. Ministrs bez gariem ievadiem steidza vēstīt, ka jau nākamajā gadā rasti līdzekļi aptuveni 20 kilometru gara ceļa posma no Grenctāles līdz Ērgļiem un tālāk līdz Panemunei un Lietuvas robežai sakārtošanai. Plānota grants seguma atjaunošana un daļēja pārbūve. Paredzēts iztīrīt ceļmalas grāvjus, noņemt apaugumu, atbrīvot brauktuvei piegulošo joslu no krūmiem un kokiem. Atjaunos esošās un izbūvēs jaunas caurtekas, uzbērs 12 centimetru biezu virskārtu. Šādi darbi paredzēti arī 6,5 kilometrus garam posmam Mežotnes pagastā no Dāliņiem līdz Garozai.
Ministrs skaidroja, ka valsts ceļu kopgarums Latvijā ir ap 20 000 kilometru, 9000 kilometru ir ar melno segumu, 11 000 kilometru – ar šķembu un grants segumu. Pēdējos 25 gadus vietējās nozīmes ceļi, ko klāj šķembas un grants, ir atstāti novārtā. Vienā, divos un pat trijos gados visu nevarēs salabot. Taču sākts darbs vietējo grantsceļu sakārtošanā. «Katru gadu sakārtosim un uzlabosim vismaz 300 kilometru vietējo grantsceļu. Tas būs lielākais pēdējās desmitgades ieguldījums,» tā U. Augulis.
Sanākušie šo informāciju uztvēra pozitīvi, vienlaikus minot vēl daudz citu problēmu.
No novadu centriem līdz pagastiem
Uzklausīt ministru un vietējās sabiedrības viedokli Brunavā bija ieradusies arī Bauskas novada vadība. Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks pēc tikšanās «Bauskas Dzīvei» atzina, ka nosaukto ceļu sakārtošana ir sabiedrības un pašvaldības nopelns. Ja nebūtu plašo publisko aktivitāšu, Brunavas un Mežotnes pagasta ceļi prioritārajā kārtā nenonāktu. R. Ābelnieks minēja, ka ministram kā trešais bija pieteikts ceļš no Vecsaules līdz Jaunsaulei. Ir cerība, ka tas varētu parādīties nākamo gadu plānos.
R. Ābelnieks sacīja, ka pašvaldība šogad salabos melno segumu pilsētā. Nākamgad, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, sāks ceļa no Bērziem līdz Ādžūniem un tālāk līdz Lietuvas robežai atjaunošanu. «Mums cits nekas neatliks, kā piespiest atjaunot asfaltu posmā no Bauskas robežas līdz Bērziem. No valsts puses tā būtu tikai loģiska rīcība,» apliecināja R. Ābelnieks.
Novada vadītājs uzskata, ka Bauskas un Vecumnieku pašvaldībām jāstrādā, lai valsts pārbūvētu melno segumu ceļā no Ozolaines līdz Bārbelei un no Dāviņiem līdz Vecumniekiem. Tas nepieciešams, lai īstenotu sadarbības teritoriju attīstības plānus. R. Ābelnieks apliecina, ka ministram nav korekti atteikties no 2008. gada valdības solījumiem nodrošināt ceļu ar melno segumu izbūvi no novadu centriem līdz visiem pagastiem. Ministru maiņa nevar būt iemesls ignorēt paļaušanos uz tiesiskās pēctecības principiem.
Palielinās ekonomisko aktivitāti
Atzinīgi nākamgad apsolīto ceļu remontu Mežotnes un Brunavas pagastā vērtē Bauskas novada domes deputāts, ceļu būves speciālists Gatis Skurba. Kā pozitīvu viņš minēja plānoto darbu nosaukšanu par «seguma atjaunošanu». Ceļu uzturētājs darbus nākamgad varēs sākt, līdzko ļaus laikapstākļi. Šādu uzdevumu izpildei nav nepieciešama sarežģītā un laikietilpīgā projektu izstrāde un saskaņošana. G. Skurba atzina, ka brauktuvēm uz Brunavu un Garozu pamatne ir laba. Ja ceļus sašaurinās, sakārtos tādā kārtībā, kādiem grantsceļiem jābūt, tie labi kalpos. Nākotnē daudz reālāka kļūs šādu salabotu grantsceļu pārbūve par asfaltētiem ceļiem.
«Es neko nesolu nedz Brunavas, nedz Mežotnes pagastā dzīvojošajiem. Kad šie grantsceļi būs salaboti, redzēsim reālo situāciju. Tad varēs meklēt finanšu iespējas turpmākajiem darbiem, arī Eiropas Savienības atbalstītajos projektos. Uzskatu, ka jau nākamgad solītais remonts būtiski palielinās ekonomiskās aktivitātes pagastos,» teic G. Skurba.
JAUTĀJUMI UN ATBILDES
Voldemārs Čačs, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks:
«Veidojot novadus, 2008. gadā Ministru kabinets norādīja, ka jāasfaltē ceļi uz visiem pagastu centriem. Kad šo rīkojumu pildīs?»
Atbild Uldis Augulis:
«Tie bija pirmskrīzes gadu solījumi. Tagad atsevišķu programmu šo ceļu pārbūvei neizstrādās. Šogad pabeigs visu valsts ceļu inventarizāciju, kurā būs redzama arī satiksmes intensitāte un uzņēmējdarbības attīstība. Balstoties uz šiem rādītājiem, varēs izvērtēt, kurus valsts ceļus nepieciešams pārbūvēt par brauktuvēm ar melno segumu.»
Sergejs Fomins, brunavietis:
«Kāpēc bedrēs ber dolomīta šķembu maisījumu, nevis granti? No šķembām rodas vairāk putekļu, arī akmeņi lido pa gaisu.»
Atbild Jānis Lange:
«Nav tā, ka ber tikai dolomīta šķembas. Bedrīšu aizbēršanai dažreiz izmanto arī granti. Taču galvenais arguments par labu šķembām ir cena. Bauskas apkaimē vistuvākā piegāde ir no dolomītu ieguves karjera «Akmenscūciņas» Iecavas novadā. Grants maisījums jāved no tālienes, tas ceļu uzturēšanu ļoti sadārdzina.»
Gatis Skurba, Bauskas novada domes deputāts:
«Varbūt daļu vietējās nozīmes valsts ceļu ikdienas uzturēšanu nodot privātuzņēmējiem un zemniekiem? Viņi šos darbus veiktu efektīvāk.»
Atbild Uldis Augulis:
«Šāda metode ieviesta dažviet Igaunijā. Taču tā nedod vēlamo efektu. Zemniekiem nav pietiekami daudz specifiskās ceļu uzturēšanas tehnikas. To gādāt nelieliem darbiem īsam laika posmam nav efektīvi.»
Solvita Putele, Mežgaļu pamatskolas direktore:
«Grantsceļi jau tagad ir neizbraucami. Skolēnu autobuss kursē ar ātrumu 30 kilometru stundā un regulāri kavējas. Esam par
15 minūtēm vēlāk pārcēluši pirmās stundas sākumu. Agrāk no Panemunes nevar izbraukt, pirmie bērni autobusā iekāpj jau pulksten 7.20.»
Atbild Dzintars Dzenis, valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) Bauskas nodaļas vadītājs:
«Līdzko brauktuve nedaudz apžūs, ceļu planēs, virsma kļūs nedaudz līdzenāka, samazināsies bedrīšu daudzums.»
Zane Vackare, Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkne:
«Ceļš no Jaunsaules uz skolu Bauskā ir ļoti mokošs, braucienā jāpavada daudz laika. Man rodas iespaids, ka tiek darīts viss, lai jaunus cilvēkus aizdzītu no laukiem.»
Atbild Uldis Augulis:
«Līdzīga situācija ar grantsceļiem ir daudzviet Latvijā. Tie nav laboti desmitiem gadu, tie pat nav pienācīgi uzturēti. Turpmākajos trijos gados vietējās nozīmes ceļos papildus ieguldīs 88 miljonus eiro. Situācijai vajadzētu uzlaboties, arī Jaunsaules pusē.»
Papildus piešķirtais finansējums valsts vietējās nozīmes ceļu sakārtošanai
Plānotie valsts ceļu remontdarbi Zemgalē
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
