Nākamā budžeta plānošanas perioda lauku nozares finansējuma nosacījumus ne tikai saskaņo Eiropas Savienības (ES) institūcijās, bet arī mēģina vienkāršot sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas dokumentu paketi – vērienīgāko Eiropas lauksaimniecības politikas reformu kopš tās izveides – septembra beigās atbalstījis vairākums Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātu.
Līdz pilnībai tālu
EP plenārsēdē KLP reformu plānots apstiprināt oktobra beigās vai novembrī. EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete atbalsta reformu, lai arī atzīst, kā tā nebūt nav pilnīga. «Reforma ir kompromiss ne tikai starp dalībvalstu, bet arī dažādu interešu grupu pārstāvjiem. Tā izvirza jaunas prasības zemniekiem zaļās vides saglabāšanā, taču EP izdevās pazemināt sākotnējo līmeni, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) iecerēto. Mūsu lauksaimniekiem jāturpina dialogs ar Zemkopības ministriju par labākajiem risinājumiem reformas ieviešanā,» tā S. Kalniete.
Latvijai reforma ir izdevīga, jo mūsu valstij atbalsts ir palielināts par 50%, kamēr lielai daļai valstu tas samazināts, secina S. Kalniete. Reformu bija plānots apstiprināt jau pavasarī, tomēr sarunas ievilkās, tādēļ 2014. gadā līdz kopējā ES budžeta projekta pieņemšanai atbalstu noteiks tā sauktā KLP pārejas regula.
Atskaitīs lielākajiem
EP deputāte S. Kalniete skaidro, ka nepilnīgi izskanējusi informācija par 4% tiešmaksājumu samazinājumu saimniecībām. «Šī norma paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu KLP budžeta ieņēmumus ar izdevumiem. Sākotnēji atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā. Uz apmēram 50 tūkstošiem Latvijas mazo saimniecību šis atskaitījums neattieksies,» skaidro deputāte.
S. Kalniete uzskata, ka KLP attīstīs Latvijas reģionus un veicinās nodarbinātību laukos, tomēr uzsverot – joprojām nav īstas skaidrības, cik daudz līdzekļu finanšu disciplīnai būs vajadzīgi, un par precīziem skaitļiem varēs runāt tikai gada beigās. Svarīgi, ka finanšu disciplīnas fonda veidošanā būs jāpiedalās visiem Eiropas zemniekiem, tātad izdevīgākā situācijā ir valstis, kur ir liels skaits mazo saimniecību, kā tas ir Latvijā.
Bez sertifikātiem
EK turpina saskaņot KLP vienkāršošanu ar ietekmīgāko lauksaimnieku nevalstisko organizāciju apvienību COPA-COGECA. Temats apspriests kārtējā COPA-COGECA sanāksmē septembra beigās, kur mūsu valsti pārstāvēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperte Ginta Jakobsone.
Kā liecina viņas atskaite mājaslapā laukutikls.lv, organizācija EK aizstāv viedokli, ka mazajiem dārzeņu audzētājiem nevajadzēs sēklu sertifikātu katrai kultūrai atsevišķi, zaļās komponentes pasākumiem nav akceptējams nekāds administratīvā sloga palielinājums, savukārt bioloģiskajās saimniecībās kontroles jāsaglabā, jo tās balstās uz patērētāju uzticību.
Saņemot EK ekspertu atbildes uz konkrētiem Latvijas zemnieku jautājumiem, G. Jakobsone atklāj – lēmumu pieņēmējiem mūsu valstī būs uzmanīgi jādefinē aktīvā lauksaimnieka statuss, lai neradītu stingrākas prasības par ES paredzētajām. Vēl tiks skaidrota atbilde uz jautājumu par mazo lauksaimnieku maksimālo zemes platību, kas tagad EK projektā paredzēta 0,3 ha, bet Latvijā 40% šīs grupas atbalsta saņēmēju reģistrē 0,5 ha, informē eksperte.
Kā skaidro COPA-COGECA ģenerālsekretārs Peka Pesonens, par papildu izmaiņām varēs spriest tad, kad būs pieejama KLP galīgā versija. Lauksaimnieki aicināti aktīvi paust viedokli.
UZZIŅAI
Latvijas ieguvums no KLP 2014. – 2020. gadā
Mūsu valsts septiņos gados lauku atbalsta maksājumos saņems 2,7 mljrd. eiro.
Papildu finansējums paredzēts lauku attīstībai un valsts tiešmaksājumiem.
Avots: EP.
