Ārlietu ministre Sandra Kalniete vakar, 28. augustā, Bauskas Domē tikās ar pašvaldību uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, iedzīvotājiem.
Ārlietu ministre Sandra Kalniete vakar, 28. augustā, Bauskas Domē tikās ar pašvaldību uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, iedzīvotājiem. Sarunas galvenais temats bija Latvijas dalība Eiropas Savienībā.
Atnākušo interese nebija liela. Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane atzina, ka sapulcējušies pārsvarā eirooptimisti, kuriem par ES viss esot skaidrs.
Ministre uzsvēra 20. septembra referenduma nozīmi valsts nākotnei: «Es Latvijas vēsturē redzu trīs nozīmīgus datumus: 18. novembri, 4. maiju un 20. septembri. Kopš Atmodas sākuma nemitīgi esmu strādājusi, lai Latvija mūsdienu pasaulē rastu savu vietu Rietumos,» teica S. Kalniete.
Sandra Kalniete arī apšaubīja runas par mūsu valsts ekonomisko un politisko neitralitāti. «Norvēģija to var atļauties, jo tai ir bagāti dabas resursi, savukārt Šveicei ir kapitāla uzkrāšanas tradīcijas. Mums nav ne viena, ne otra. Turklāt arī šīm valstīm ir daudz saišu ar ES, īpaši ekonomisko.»
Runājot par sabiedrības pašreiz pesimistiskāk noskaņoto daļu, zemniekiem, ministre uzsvēra, ka Latvijas valsts nekad nespēs rast tik daudz līdzekļu lauksaimniecības atbalstam, kā to jau pašlaik dara un darīs arī nākotnē, ja vien mēs būsim ES sastāvdaļa.
Klausītāji izteica neapmierinātību ar valdības līdz šim nepietiekamo aģitāciju par ES. Ministre, skaidrojot kampaņas ieceres, uzsvēra, ka sākumā bijusi informatīvā daļa, tagad ir vairāk reklāmu, bet pēdējās divās nedēļās pirms referenduma balsot par ES aktīvi aicinās valsts augstākās amatpersonas.
Būs arī zaudējumi
Tika lūgts nosaukt ne tikai ieguvumus, bet arī iespējamos zaudējumus, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti. S. Kalniete nosauca vairākas jomas, vispirms minot degvielas cenu paaugstināšanos, cigarešu cenu celšanos, kas 2010. gadā varētu sasniegt pat divus latus par paciņu. Iespējama arī transporta līdzekļu apdrošināšanas maksas palielināšanās, taču turpmāk vairs nebūšot jāpērk īpašas polises, braucot uz ES valstīm. Krietni pieaugšot arī normatīvās prasības pret vecajiem auto, jo ES ir ļoti augsti tehniskie standarti. Paaugstināšoties vides aizsardzības standarti, tādējādi izslēdzot pašlaik briestošai kaulu miltu afērai līdzīgas. Atbilstoši ES normatīviem, 51 procents no radio un televīzijas raidlaika būšot jāaizpilda ar ES valstīs tapušiem raidījumiem. Vai tas būs ieguvums, vai zaudējums, ka mūsu televīzijas ēters tiks slēgts lētajiem Latīņamerikas un citu zemju seriāliem, jāsecina katram televīzijas skatītājam pašam.
Jāatceras padomju pagātne
Ministre mierināja, ka Latvijā neiebraukšot milzum daudz viesstrādnieku, jo šādi cilvēki parasti dodas uz augsti attīstītām valstīm. Taču mums esot jāceļ savs dzīves līmenis, lai no Latvijas neaizbrauktu tās «gaišie prāti». To varot izdarīt, tikai esot ES dalībvalstij. Arī Latvijas attiecības ar Krieviju, mums kļūstot par ES sastāvdaļu, tikai uzlabošoties. Tādas tendences esot jaušamas jau tagad, kad Latvija vēl tikai saņēmusi uzaicinājumu stāties ES.
