Ministru kabinets vakar, 1. februārī, nolēma Lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādes kreditēšanas programmas darbību pagarināt līdz 2005. gada beigām, jo viss šim nolūkam paredzētais finansējums pagaidām nav apgūts.
Ministru kabinets vakar, 1. februārī, nolēma Lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādes kreditēšanas programmas darbību pagarināt līdz 2005. gada beigām, jo viss šim nolūkam paredzētais finansējums pagaidām nav apgūts.
Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti skaidro, ka programmai piešķirtā kredītlīnija paredzēta 2002. – 2004. gadam. No kopējā finansējuma – deviņiem miljoniem latu – pērn septembra beigās aizdevumi bija piešķirti 5,02 miljonu latu apmērā 21187 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādei.
ZM ierosinātie grozījumi nosaka arī zemes izmantošanas ierobežojumus, paredzot, ka aizņēmējs iegādāto zemi piecus gadus nedrīkst transformēt par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Viens aizņēmējs vai savstarpēji saistītu aizņēmēju grupa varēs saņemt aizdevumu ne vairāk kā 500 hektāru iegādei.
Iegādājamās zemes platības palielinājums no 250 hektāriem līdz 500 hektāriem ir saistīts ar to, ka lauksaimnieki, kuri apsaimnieko 500 hektārus un vairāk lauksaimniecības zemes, ir izteikuši ierosinājumu rast iespēju izmantot kredītu lielāku lauksaimniecības zemes platību iegādei īpašumā. Lauksaimniecības zemes vidējā cena ir paaugstinājusies, un, lai nodrošinātu finansējumu zemes iegādei, ir palielinā ta maksimālā aizdevumu summa līdz 100 tūkstoš latiem.
ZM amatpersonas uzskata, ka programmas grozījumi veicinās efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu, samazinās nomas zemes platības un izdevumus lauksaimniecības produktu ražošanai, kā arī sekmēs zemes konsolidāciju.
Šo programmu Andra Bērziņa vadītā valdība atbalstīja 2002. gada jūnija sākumā, tās īstenošana sākās tā paša gada jūlija otrajā pusē. Programmā kredītresursu likme zemes iegādei noteikta četru procentu apmērā gadā.
Programmas finansējumam ierobežojumi noteikti arī pērn maija beigās un 2003. gada jūlija beigās.
