Svētdienas rītā mācītājs Juris Rubenis vēlēja nelamāt valdību, jo lāsti lielā koncentrātā gulstoties pār to pašu valdību, arī pār visiem mums – ļaunums nodarot vēl lielāku ļaunumu.
Svētdienas rītā mācītājs Juris Rubenis vēlēja nelamāt valdību, jo lāsti lielā koncentrātā gulstoties pār to pašu valdību, arī pār visiem mums – ļaunums nodarot vēl lielāku ļaunumu.
Pieļausim, ka mācītājam taisnība. Bet kā lai izskaidro desmitiem decibelu skaļā hokeju līdzjutēju kora – Latvija! Uzvara! – nespēju iespaidot spēļu iznākumu? Tikai vienu reizi pasaules čempionātā skanēja mūsu valsts himna, turklāt saīsinātā un sasteigtā variantā. Katram pēc nopelniem.
Pasaules hokeja čempionātam politiskās reklāmas klipu bija pielaikojusi savienība «Latvijas ceļš» (LC), kavējoties vizuālās atmiņās par mūsu komandas uzvarām pār Krieviju un Zviedriju un cerot uz panākumiem arī šoreiz. «Valsts vadīšana nav spēle, bet rezultātam jābūt!» ar viņam neraksturīgu stingrību hokeja spēles pārtraukumos reklāmā runāja premjers A. Bērziņš. Uzmundrinoši cipari, agrāko spēļu rezultāti Latvijas labā, it kā simbolizēja LC nopelnus gaidāmajās uzvarās.
Iznāca citādāk. Uz mūsu sportistu vājā snieguma fona valdības galvenā «trenera» spēka demonstrējums izskatījās traģikomisks. «Latvijas ceļa» tēla anonīmais veidotājs, tāpat kā mūsu hokejkomandas zināmais treneris, šoreiz pieļāva rupjas kļūdas. Un katrai sava cena.
Kļūda uz kļūdas, meli uz meliem – tā varētu raksturot kņadu ap hokeja halli, kas vēl tikai maketa un nodomu stadijā. Zīmīgi, ka uz 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas ārkārtas sēdi nebija ieradies finanšu ministrs G. Bērziņš – slimības dēļ. Savukārt Latvijas Hokeja federācijas prezidents K. Lipmans pieprasīja izbeigt šī jautājuma politizāciju. Nezinot visas žurnālistu «atraktās» darījumu nianses, pārdomām paliek fakts: lai 20 gados atmaksātos hokeja hallē ieguldītie prātam neaptveramie apmēram 400 miljonu dolāru, tai katru dienu jāpelna 55000 dolāru. Bet Latvija nav un nebūs pasaules naba. Politiķi nesolīja izvairīties no hokeja halles jautājuma politizācijas. Bez tās tagad nenotiek nekas.
Šonedēļ ievēlētais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava solīja izbeigt slēpto reklāmu. Premjers A. Bērziņš «izmetis» frāzi: traki ar to Gravu – viņš nezina, kā Latvijā tās lietas kārto! «Bet tieši to es gribu mainīt!» intervijā Latvijas Radio stingri sacīja U. Grava.
Oficiāli avoti vēstī, ka Latvijā jau reģistrēts 60 politisku partiju. Latvieši nesaprotas. Pat «zaļie» nevar vienoties kopīgai ziedēšanai. Latvijas Zaļajam punktam blakus izveidota Latvijas Zaļā josta. Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās…
Vakar un aizvakar dažādi un dažādās vietās atcerējās Otrā pasaules kara beigas. Vieniem tā bija uzvara, citiem – okupācijas turpinājums. Skuma Rīgas Brāļu kapos un Lestenē, lustējās Pārdaugavā, pie monstra Uzvaras parkā. Atmiņas ir svētas, tās nevienam nevar atņemt, bet Rīgas Domes atbalstītai uguņošanai ir savs zemteksts.
