Dzimtene nav tikai vieta, kur esi dzimis. Tas ir kaut kas vārdos neizsakāms, vienīgi izjūtams. Gan tas, kas ceļ, gan tas, kas gremdē.
Dzimtene nav tikai vieta, kur esi dzimis. Tas ir kaut kas vārdos neizsakāms, vienīgi izjūtams. Gan tas, kas ceļ, gan tas, kas gremdē.
Dzimtene ir mūsu Dziesmu un deju svētki, kas tagad iekļauti Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Nu katrs Baltijas valstu dziedātājs un dejotājs ir pasaules daļa.
Artūra Maskata skaņdarbs “Tango”, viens no sešiem starptautiskā simfonisko kompozīciju konkursa finālā iekļuvušajiem, Londonā izpelnījies publikas atzinību vētrainu aplausu un sajūsmas saucienu veidā. Bet žūrija balvu pielēmusi citam. “Tango” līdz finālam nonācis vairāk nekā tūkstoš skaņdarbu konkurencē.
Dzimtene ir emocionāli brīži piemiņas vietās valsts svētkos un katra cilvēka sirdssvētkos. Tādi mirkļi bija Lāčplēša dienas vakarā pie Brīvības pieminekļa Bauskā. Pirmo reizi jauniešu bija vairāk nekā senioru. Zēni un meitenes ne vien dziedāja latviešu karavīriem mīļas dziesmas, bet arī nolika ziedus un svecītes pieminekļa pakājē. Varbūt nākuši, audzinātāju mudināti? Lai. Pēc gadiem viņi šurp vedīs savus bērnus.
Diemžēl dzimtenē manā visvairāk noslogotas ir tiesas un cietumi. Trešajā gadā pēc notikuma likteņlēmēju priekšā stājies viens no “Latvijas ceļa” bijušajiem vilcējiem J. Ādamsons par augstu amatpersonu goda un cieņas aizskaršanu, apvainojot viņus mazgadīgo pavedināšanā. Patiesība tik intīmās lietās nav noskaidrojama, un, manuprāt, Ādamsonu attaisnos, jo viņš ziņojumam par pedofiliju bija izvēlējies cietušo liecību atstāsta formu.
Daudz nepatīkamākā situācijā nonācis savulaik Latviju glābt aicinātais A. Šķēle pēc viņa biznesa partnera, līdz šim maz pazīstamā H. Krongorna, aizturēšanas aizdomās par krāpšanu TV digitalizācijas afēras lietā. Steidzami organizētajā preses konferencē ekspremjers izskatījās ļoti satraukts. A. Šķēle 5. novembra raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pilnīgi noliedza jelkādu saistību ar firmu “Kempmayer” un viņa valdības līdzdalību digitalizācijas projektā. Nākamajā dienā LTV ar faktiem pierādīja, ka tā nu gluži nav vis. A. Šķēles aicinājumi tīrīt zobus, buktēt bikses un mācīties angļu valodu jau ir folklorizējušies. Taču neatminos, ka viņš būtu aicinājis melot.
Šonedēļ pirmssvētku noskaņu sabojāja ziņa par kārtējo Ternera balvas izstādi Londonas mākslas galerijā. Mūsu Mākslas akadēmijas studentu sviestā lipinātais Kārlis Ulmanis ir tikai sīkums salīdzinājumā ar piepūšamajām lellēm, kas nodarbojas ar seksu, pūstošu miesu ar tārpiem un vāzēm, uz kurām attēlota vardarbība pret bērniem, minētajā izstādē. Tas viss vēl mums priekšā, jo tūlīt būsim Eiropā…
Dzimtene man ir M. Zālītes un U. Stabulnieka dziesmā: “Nāk rudens apgleznot Latviju…” Lai vai kā, mums viņa ir visskaistākā! Gaišus svētkus visiem, kuri izjūt dzimteni!