Skarbākie vārdi šoreiz jānoglabā dziļākās atvilktnēs, jo šī ir tāda kā pateicības nedēļa.
Skarbākie vārdi šoreiz jānoglabā dziļākās atvilktnēs, jo šī ir tāda kā pateicības nedēļa.
Saules mūžu novēlu savai avīzītei. Mēģinājumi apvienot vairāku apriņķu izdevumus, atstājot rūmīti vietējām ziņām, jau pagājušā gadsimta 30. gados bijuši neveiksmīgi. Galvenie noteicēji laikraksta ilgdzīvošanā bija, ir un būs lasītāji. Procentuāli no iedzīvotāju skaita tieši mazajām avīzītēm ir visvairāk abonētāju.
Laikraksta veidotājiem – saudzēt nervus, jo tie dilst visātrāk, un fiziskās sāpes ir šī procesa likumsakarīgs turpinājums.
Izmantošu izdevību savtīgi, sakot paldies visiem, kuri man rakstījuši, zvanījuši un uz ielas sacījuši labus vārdus par jau nepiedienīgi ilgi “okupēto” stūrīti piektdienas avīzē. Arī rajonā vecākajam žurnālistam Osvaldam Porietim, kuram šogad sava jubileja – paiet 70 gadu, kopš viņš sācis profesionāla žurnālista gaitas. Arī citādi domājošajiem, jo objektīvas patiesības nevienā jomā vispār nav.
Nacionālākā Latvijas iedzīvotāju daļa šomēnes piedzīvoja neatgriezenisku zaudējumu: negaidīti mūžībā aizgāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis. Par spīti nedraugiem, arī valdības pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, Aizsardzības ministrija izrādīja cieņu Latvijas vēstures un leģionāru sūtības skaidrotājam, patriotam visplašākajā nozīmē. Asi reaģēja Saeimas PCTVL frakcija, pieprasot skaidrojumu ārlietu ministram. LNKB rajona nodaļas priekšsēdis I. Zeltiņš, dodamies darba un atpūtas braucienā uz Vāciju, lūdza pateikt paldies Atim Slakterim par izlēmību un godaprātu.
Visbiežāk atzinības vārdus avīzē lasām uzņēmējiem, pašvaldībām un medicīnas darbiniekiem. Pēdējo protesti, kas tramīgus darījuši premjeru un ministrus, tiek dažādi vērtēti. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija atturīga, vienīgi atgādināja par Hipokrāta zvērestu. Nav samērojams budžeta naudas piešķīrums valsts aizsardzībai un medicīnai. Cilvēkus nogalina ne tikai lodes, bet arī slimības un nelaimes gadījumi.
Turpinās, šķiet, nebeidzamā diskusija, vai atsevišķi būtu jāmāca Latvijas vēsture. Manuprāt, vaina ir latviešu līkajā mugurā, kas vēl nav iztaisnojusies pēc neatkarības atgūšanas. Padomju ideoloģijas rūdītie Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi acīmredzot baidās krievu skolās ieviest citu vēsturi atšķirībā no tās, kāda tur mācīta pusgadsimtu.
Inteliģences kārtējā konferencē par vēstures mācīšanu pārsteidza kāda Latvijas Universitātes pasniedzēja “domugrauds”: ķirurgs negriezīs labāk, ja nezinās bijušo prezidentu dzimšanas un Saules kaujas gadu. Vai tiešām augsti izglītotais inteliģents ķirurgos redz tikai griezējus?
Eiropas Komisijas prezidents Ž. Barozu trešdien lūdza Eiroparlamentu uz laiku atlikt balsojumu par komisāru komandu. Latvijā vakar krita valdība. Komentētājiem atkal darba pilnas mutes.
Parīt, 31. oktobrī, 169. dzimšanas diena diženajam latvietim Krišjānim Baronam. Viņa krājumā arī šāda tautasdziesma:
Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu,
Tad ij Dievs palīdzēs
Taisnu ceļu nostaigāt.
