Prezidenta vēlēšanas Ukrainā un ASV, terora draudi, anesteziologu nemieri un citu mediķu sarosīšanās algas pielikuma prasītāju ķēdē, Ūdres un valdības krīze – tās ir šīsnedēļas galvenās tēmas.
Prezidenta vēlēšanas Ukrainā un ASV, terora draudi, anesteziologu nemieri un citu mediķu sarosīšanās algas pielikuma prasītāju ķēdē, Ūdres un valdības krīze – tās ir šīsnedēļas galvenās tēmas.
Pēc divu gadu maldīšanās esam turpat, kur bijām pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Politiķu mētāšanos no vienas galējības otrā rāda notikumu secība. 28. oktobrī Tautas partija gāza valdību, neatbalstot pašu ministra izstrādāto nākamā gada budžetu pirmajā lasījumā, un tūdaļ aicināja uz sarunām Saeimā pārstāvētās labējās partijas. Runas bija, smaidi un pozēšana TV operatoriem arī. Nosaukti pat premjera kandidāti, bet rezultāta nav.
Pēkšņs pavērsiens notika novembra pirmajā dienā. “Jaunais laiks” atrada kopīgu valodu ar Repšes valdības gāzējiem – Pirmo partiju. Pat “tēvzemieši” bija gatavi pieciest no PCTVL saraksta ievēlētos “piecīšus”, ja vien tiem jaunajā valdībā nedošot izšķirošo vārdu. Pieļauj, ka Emsis varētu derēt arī “otrreizējai lietošanai”. Šāds variants it kā nostumj malā šo dienu varoni Tautas partiju.
Kamēr lietpratēji izvērtē jaunās valdības iespējamos variantus, arī ar matemātikas palīdzību, prezidente gatavojas valsts svētkiem, apbalvojumu pasniegšanai, un sarunas par valdību viņa sākšot 22. novembrī.
Ekonomiste R. Karnīte ir pārliecināta, kaut arī pierādījumu viņai neesot, ka politiku valstī virza kādi neredzami padomdevēji. Viņa atgādina, ka esam Eiropas Savienībā un nekas vairs nav tikai valsts iekšējā lieta. Tomēr tik atkailināta un nesmuka politiķu personiskā ieinteresētība un galīga nerūpe par valsti esot vienīgi Latvijā.
Negaidīto ziņu par valdīšanas galu Emsis saņēmis, būdams Romā. Neko nenojautis un naktī gulējis cieši kā murkšķis. Negribīgi un diplomātiski arī V. Vīķe-Freiberga izteicās par Ž. Barozu ieteikumu tomēr nomainīt I. Ūdri ar citu kandidātu. Emsis aizbildinājās, ka līdz jaunas valdības apstiprināšanai to nevarot izdarīt, jo, zaudējis Saeimas uzticību, tik atbildīgu lēmumu viņš vairs nedrīkstot pieņemt. Taču Eiropas konstitūciju gāztais premjers parakstīja tikpat vienkārši kā vēstuli draugam.
Jau 2. novembrī skaidrību diplomātiskajos izteikumos ieviesa Ž. Barozu oficiāla vēstule ar lūgumu izraudzīt citu komisāra kandidātu. Tūlīt aiz slēgtām durvīm deputāti vienoti atbalstīja diplomātu Andri Piebalgu. Un tomēr nedemokrātiski, atzīst “Delna”. Savukārt I. Emsis ir pārliecināts, ka Ūdres neveiksmē neesot vainojams Eiropas Parlaments, bet gan “emisāri no Latvijas” un mediju lauks.
Pēc Nacionālās drošības padomes četru stundu ilgas apspriedes 1. novembrī valsts galvenās amatpersonas paziņoja, ka terora draudiem nav pamata. Tie laikam bija pieteikti sakarā ar ASV prezidenta vēlēšanām. Tajās atkal uzvarēja republikānis Dž. Bušs.
“Latvijas ceļu” turpmāk vadīs Ivars Godmanis, savukārt LSDSP kongresu pārtrauca līdz nākamā gada aprīlim. Par vadības maiņu runāšot pēc pašvaldību vēlēšanām. Nekas taču nenotiek tāpat vien.
