Vēlēšanas ir aiz muguras, tāpēc jūtos brīva, jo, gribi negribi, «Delnas» Putņa iespaidota, par deputātu kandidātiem pat domāt baidījos.
Vēlēšanas ir aiz muguras, tāpēc jūtos brīva, jo, gribi negribi, “Delnas” Putņa iespaidota, par deputātu kandidātiem pat domāt baidījos. Aģitācija gan pārāk nenomāca, ja neņem vērā TV un radioreklāmu. Bet to varēja izslēgt, arī pastkastītes netika pārāk noslogotas.
Uz ko ir gatavi varas krēslu pretendenti, pārliecinājos, noskatījusies ļoti reklamētā TV seriāla “Par ko balsot?” tikai vienu sēriju “Talantu fabrikas” Māra Ozoliņa vadībā. Pārsteidza nopietnu cilvēku dalība šajā bērnišķīgi naivajā raidījumā. Bada laikā suns pat mušas ēdot.
Pirmsvēlēšanu nedēļā drošībnieki gandrīz vai aizturēja Jelgavas Domes priekšsēdi “zemsavieti” A. Rāviņu it kā par nelikumībām darījumā vēl pērnā gada nogalē ar bankrotējušajiem pilsētas siltumtīkliem. Šāds “āķis” tika izmests pirms 8. Saeimas vēlēšanām, kad “Latvijas ceļš” it kā netieši bija iesaistīts bedres rakšanā Tautas partijai, bet pats tajā iekrita. Nupat izlasīju padomu: ja kādam bedri roc, roc divas!
Vairāk nekā puse balsstiesīgo jeb 3788 Bauskas iedzīvotāji nepiedalījās Domes vēlēšanās. Iemesli – vienaldzība, slikts laiks un ceļā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes līdz adresātam pazudušie paziņojumi, ko daudzi vēlētāji uzskata par ielūgumiem, bet kurus nebija saņēmuši. Pat A. Šlesera pēdējā “Pasta Avīzes” numurā nekādu paskaidrojumu nebija.
Priecājos, ka valsts galvaspilsētā turpmākajos gados varbūt izdosies saglabāt to, kas vēl nav samaitāts būvējot, cērtot un bezatbildīgi solot.
Eiroparlamenta deputātu rīkotie dažādu grupu braucieni uz Briseli vairs nav nekas jauns. Marta sākumā ar Eiropas Savienības sirdi iepazinās arī vairāki mūsu rajona pārstāvji. Latvijas eirodeputāti apgalvo, ka sociālisti T. Ždanoku neviens “galvā neņemot”. Taču tā nav patiesība. Kad viņa noorganizē dumpīgo krievu skolu audzēkņu kārtējo braucienu uz Briseli, par to steidz ziņot Latvijas telekanāli. Par citiem – tikpat kā nemaz, jo nav sensācijas piegaršas. Lai nu kurš, bet Ždanoka skan.
Līdz martam, kā solīts, izturējuši Lietuvas un Igaunijas prezidenti, lai paziņotu, ka 9. maijā būs kopā ar tautu un uz svinībām Maskavā nebrauks. Pretēji manam paredzējumam A. Rītels un V. Adamkus nepadevās mūsu prezidentes iedvesmojošam lēmumam. V. Vīķei-Freibergai ir stiprākas raudzes padomnieki nekā tauta, un viņai par izvēli neko nevaram pārmest. Turklāt Maskavā viņa vēl nav bijusi, pompozās parādes nav redzējusi un Mauzoleja tribīnēs nav stāvējusi. Kaimiņvalstu prezidenti protestē klusējot un nepiedaloties. Katram savs aprēķins.
Ekonomiste R. Karnīte aplēsusi, ka Latvijā varētu būt aptuveni divi tūkstoši miljonāru. Taču Lato Lapsa grāmatā “Latvijas miljonāru noslēpumi” saskaitījis piecsimt oficiālu superbagātnieku, par 150 vairāk nekā pērn. Nav pamata apstrīdēt apgalvojumu, ka dzīves līmenis strauji pieaug.
Mūsdienās drošāk dzīvot tiem, kam nav, ko zaudēt. Imants Freibergs laikam gan nav miljonārs, taču viņu, datorzinātņu izcilu speciālistu, apzaguši šīs jomas amatieri, “uzlaužot” Valsts prezidentes dzīvesbiedra datoru un pārskaitot savos kontos vairākus tūkstošus latu. Mans dators, mans cietoksnis? Nekā tamlīdzīga.
