Sākšu ar labām ziņām no Briseles izklaižu parka pazudis rupucis ar pirmskara budjonovku galvā un sarkanu zvaigzni pierē, kas veselu gadu, zālēs ieaudzis, simbolizējis mūsu valsti.
Sākšu ar labām ziņām no Briseles izklaižu parka pazudis rupucis ar pirmskara budjonovku galvā un sarkanu zvaigzni pierē, kas veselu gadu, zālēs ieaudzis, simbolizējis mūsu valsti. Pēc “dienas” ziņām, Beļģijas galvaspilsētā topot 1,70 metru augsts Brīvības pieminekļa makets. To svinīgi atklāšot maija sākumā. Diemžēl tūkstošos bukletu tiražētais savādais ķēms jau izgājis pasaulē.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (Ano) ģenerālsekretārs K. Annans mūsu Valsts prezidenti izvēlējies par īpašo sūtni Ano reformu jautājumos. Īstajā laikā, jo tādai personībai kā V. Vīķe-Freiberga Latvija jau sen kļuvusi par šauru. Jaunā ziņa sevišķi uztraukusi Maskavu, un Krievijas vēstnieks Ano nepatikā tūlīt devies pie K. Annana.
Nedēļas aktualitāte – robežlīgums ar Krieviju. Valsts prezidente apgalvoja, ka tas ir tikai tehnisks dokuments, kas parakstāms jebkurā laikā, jo, stājoties Nato un Es, Latvija esot paziņojusi, ka tai nav teritoriālu strīdu ar nevienu kaimiņvalsti. Citādās domās ir ekspremjers G. Krasts. Viņaprāt, desmit gados mainījusies politiskā situācija. Svarīgi zināt (ne tikai viņam, bet arī tautai), kas dokumentā nācis klāt, vai ir atsauce uz 1920. gada miera līgumu ar Krieviju. Atšķirībā no žurnālistes B. Strautmanes valsts robežu maiņā bez tautas nobalsošanas V. Vīķe-Freiberga Satversmes pārkāpumu nesaskata. Pēc tikšanās ar V. Putina palīgu S. Jastržembski mūsu valsts galvenie vīri A. Kalvītis un A. Pabriks aicina Saeimu nekādas politiskas deklarācijas nepieņemt, lai netraucētu robežlīguma parakstīšanu.
Pavisam citāds noskaņojums bija vērojams Latvijas un padomju Krievijas miera līguma atbalstam veltītajā nacionālo spēku sapulcē sestdien Rīgā. Tās dalībnieki teica “nē jaunajam slepenajam un nodevīgajam robežlīgumam”, kura parakstīšanas gadījumā būs anulēts 1920. gada miera līgums. “kluba 415” pārstāvis pieprasīja referendumu šajā jautājumā, kā to paredz Satversme. Vēstures pētnieks V. Liniņš izteicās gana komiski, gana traģiski: prezidente 9. maijā brauks uz Maskavu svinēt sarkanā fašisma uzvaru un dāvanā vedīs Abrenes novadu.
Pagājusī bija arī valsts augstāko amatpersonu nesaskaņu nedēļa. G. Krasts noraidīja ārlietu ministra A. Pabrika izplatīto versiju par robežlīguma slepenības noteikšanu viņa valdības laikā un apgalvoja, ka tas noticis 1996. gada decembrī, kad Ministru kabinetu vadījis A. Šķēle. A. Kalvītis ierosinājis dienesta izmeklēšanu pret Knab vadītāju A. Loskutovu, kas nav atjaunojis darbā Tautas partijai svarīgu amatpersonu I. Bodi. Premjers kritizēja arī Satversmes tiesu, kas par nelikumīgu atzina A. Šķēles valdības noteiktos ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju. Tā nav Satversmes tiesas kompetence, dusmīgs sacīja A. Kalvītis. Savukārt šīs tiesas priekšsēdētājs A. Endziņš to nosauca par spiedienu uz Satversmes tiesu.
Niansēs atšķirīgus viedokļus par Asv prezidenta Dž. Buša gaidāmo vizīti Latvijā izteica eksministri V. Birkavs un J. Jurkāns. V. Birkavs no augstā viesa gaidot tikai vienu vārdu – okupācija. J. Jurkāns spriež tā: ja Dž. Bušs apmeklēs Okupācijas muzeju, tad tas būs vairāk nekā vārdi.
Pavasaris atnācis plastmasas un citu drazu iepakojumā. Spītīgi par savu vietu harmoniskā saskaņā cīnās krokusi, zilās vizbulītes, teju, teju plakstus vērs arī narcises, gādājot par līdzsvaru tik ļoti nervozajā un pašu cilvēku radītā progresa apdraudētā pasaulē.
